Jēkabpils pilsētas bibliotēka
Vecpilsētas laukums 3c,
Jēkabpils, LV - 5201
NMR kods 90009232322
A/S „SWEDBANK”
Konts: LV31HABA0551028081929
Kods: HABALV22
Šodien ir: 19.09.2017.
KONTAKTIDARBALAIKSPAKALPOJUMILIETOŠANAS NOTEIKUMI
JAUNUMI
NOTIKUMI
GRĀMATU JAUNUMI
IESAKĀM!
FILMAS ABONEMENTĀ
J.KALNIŅA DĀVINĀJUMS
PAR BIBLIOTĒKU
DARBĪBAS VIRZIENI
Ceļojošās izstādes
BIBLIOTĒKAS VĒSTURE
PUBLIKĀCIJAS
VIDEO/AUDIO
JĒKABPILS GODA GRĀMATA
NOVADPĒTNIECĪBA
Bibliogrāfiskie rādītāji
Ievērojami cilvēki
Digitālās kolekcijas
Mūsu novadnieki
Tematiskās mapes
Laikraksti
MŪSU DRAUGI
VIESU GRĀMATA
E-kursi
E-JĒKABPILS
NODERĪGI PORTĀLI
DATUBĀZES
PATEICAMIES!
LAPAS KARTE
Grāmatu
Patversme
 
 
Orientēšanās sacensības

"Pa Jēkabmiesta ielām"

2011.gada 2.jūlijs
Sacensību nolikums
Sacensību dalībnieki
     
                      "PATS ČAU!", 38 punkti                               "BEBRI", 36 punkti
 
     
                  "JAUNIEŠI-VISU LATVIJAI!", 40 punkti        "DAŽĀDIE", 38 punkti
 
    
                      "PĒDOTĀJS", 34 punkti                                   "VOLDIŅŠ", 39 punkti
 
    
                         "BOMBONDZIŅAS", 34 punkti                   "ĀTRĀ BULTA", 32 punkti
 
    
         "JEKATERINA", 36 punkti

 Punktu kopsavilkuma tabula:

Komanda Objektu apmeklējums Finišs Atbildes uz jautājumiem KOPĀ VIETA
"Ātrā bulta" 24 2 6 32 VI
"Bebri" 24 5 7 36 IV
"`Bonbondziņas" 24 4 6 34 V
"Dažādie" 24 6 8 38 III
"Jaunieši-Visu Latvijai!" 24 10 6 40 I
"Jekaterina" 24 9 3 36 IV
"Pats čau!" 24 8 6 38 III
"Pēdotājs" 24 3 7 34 V
"Voldiņš" 24 7 8 39 II

 

Fotoreportāža

     

  

   

   

  

  

   

  

    

Spodras Purviņas foto

 

 Apmeklētie kontrolpunkti
Tunelis-caurbrauktuve Jēkabpils miertiesa "Gulbīša" piestātne Kroņa dārzs
Zvanītāja krogs Trešdienas tirgus Nikolaja baznīca Smilšu iela
 
Piemineklis I Pasaules karā kritušajiem Bindera skārdnieku darbnīca Jēkabpils apriņķa valde Hikšteina alus darītava
Jautājumi komandām un atminējumi (pareizā atbilde pasvītrota):

 1. Kurā gadā aizsākās Jēkabpils pilsētas svētku svinēšanas tradīcija:
           1988.gadā ar Vecpilsētas dienu Krustpilī
           2000.gadā ar Jēkabpils 300 gadu svinībām
           1970.gadā ar Kena parka svētkiem
           1998.gadā ar Pormaļa ielas svētkiem

2. Kādam pazīstamam režisoram veltīta plāksne atrodas pie Jēkabpils Tautas nama:
          Intai Ūbelei
          Eduardam Smiļģim
          Vilim Segliņam
          Varim Braslam 

3. Kā sauc Daugavas plostu vadītāju:
          krācenieks
          korņiks
          bocmanis
          locis
          kožerņiks 

4. 1769.gada pilsētas lielajā ugunsgrēkā nodega Salas krogs. Kāda ēka tā vietā atrodas šobrīd:
         kafejnīca „Uguntiņa”
         mākslas galerija „Mans`s”
         medicīnas sabiedrība „Katarse”
         pilsētas Dome
 

5. Kurā vietā pilsētā atradās attēlā redzamā statuja „Pionieris taurētājs”:
        pie Krustpils kultūras nama
        Kena parkā
        pie Pionieru nama
        pie Jēkabpils 1.vidusskolas

 

6. Jēkabpils pirmais kinoteātris „Rekords” atradās telpās, kurās šobrīd atrodas:
       grāmatnīca „Aisma”
       A.Žilinska Jēkabpils mūzikas skola
       Jēkabpils policijas iecirknis
       veikals „Drogas”

 

 

7. Kurā gadā atklāja Krustpils cukurfabriku:
       1952
       1889
       1932
       1948 

 

 

8. Lūdzu atzīmēt, kurš no minētajām personām nav bijis Jēkabpils pilsētas galva:
       Nikolajs Olševskis
       Aivars Priedītis
       Leonīds Salcevičs
       Jānis Sieriņš
       Jānis Viesjānis 

 

 

9. Kas kopīgs Jēkabpilij ar Ainažiem:
      abas ir piejūras pilsētas
      abās ir bijusi jūrskola
      abās dzīvojis Krišjānis Valdemārs
      1936.gada 17.maijā abas apmeklēja prezidents Kārlis Ulmanis 

 

 

 10. Kā padomju gados sauca Zvanītāju ielu:
      Nomales
      V.Majakovska
      O.Oškalna
      Daugavas

 

 

 11. Ar ko jēkabpiliešiem saistās nosaukums DZINTARZEME:
       ar Jēkabpilī ražotu alus šķirni
       ar peldvietu pie Ādamsona saliņas
       ar iemīļotu kafejnīcu 20.gadsimta 30.gados
       ar pilsētas rajonu aiz tagadējās Blaumaņa ielas

 

 

 

 

 

          12. Papildjautājums: Cik skulptūras ir Blumberga skulptūru dārzā?

 

               16

 

Objektu apraksti

Tunelis-caurbrauktuve
Viens no arhitektūras apskates objektiem Jēkabpilī. Tunelis, kura garums ir 43,04 metri, ir vienīgā saglabājusies būve, kas tika celta 20.gadsimta trīsdesmitajos gados vienlaicīgi ar Krustpils—Jēkabpils tiltu, kurš Otrā Pasaules kara laikā tika uzspridzināts. Tunelis ir viena no retajām monolīta dzelzsbetona paraboliskas formas būvēm Latvijā. Tā caurbrauktuves segums ir saglabājis sākotnējo klājumu — bruģi.

Jēkabpils miertiesa
Divstāvu mūra celtne, celta 1880.gadā krievu klasicisma stilā. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā no 1936.gada ēkā bija izvietojusies Jēkabpils iecirkņa miertiesa, vēlāk te atradās skola un Jēkabpils slimnīcas terapijas nodaļa. Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.

„Gulbīša” piestātne
Pārceltuve Daugavas krastā darbojās vasaras laikā, to izmantoja kravu pārvešanai uz Krustpili un atpakaļ. Pasažieru pārvadāšanai pa Daugavu kursēja pasažieru upju tvaikonis „Gulbis”. Padomju gados netālu no pārceltuves vietas bija izvietojusies glābšanas stacija ar novērošanas tornīti, kurā dežurēja glābēji.

Kroņa dārzs
Izveidots 19.gadsimta otrajā pusē kā bagāto jēkabpiliešu iecienīta atpūtas un izpriecu vieta. Apkārt dārzam bija mūra žogs, dārzā darbojās restorāns, spēlēja orķestris un uzstājās cirka mākslinieki. 1911.gadā krustpilietis Kārlis Skaubītis dārzā demonstrēja lidojumus ar gaisa balonu, kas bija pildīts ar uzkarsētu gaisu. Padomju gados dārza teritorijā atradās krievu dzejnieka A.Puškina krūšutēls un dārzs tika nodēvēts par Puškina parku. Patlaban dārza teritorijā atrodas objekts, kas 2005.gadā iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Zvanītāja krogs
Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Celts 19.gadsimta beigās. Ēka piederējusi īpašniekam Zvanītājam. Tā bija iestāde bez lielām pretenzijām uz greznību un bijusi iecienīta atpūtas vieta gan pilsētnieku, gan laucinieku vidū. Zvanītāja krogā varēja paēst pusdienas, kā arī atpūsties un pārlaist nakti, jo otrajā stāvā atradās viesu numuri. Iebraucamajā vietā pie kroga varēja novietot ratus un atpūtināt zirgus.

Trešdienas tirgus
Trešdienas, jeb tā dēvētais siena tirgus atradās netālu no pilsētas vēsturiskā centra. Tā bija vieta, kur pirmās Latvijas brīvvalsts laikā zemnieki tirgoja lopus, sienu un malku.

Nikolaja baznīca
Celta 1774.gadā par strūdzinieku un plostnieku ziedojumiem par godu ceļotāju aizbildnim svētajam Nikolajam un ir viena no Latvijas senākajām arhitektoniskajām vērtībām Daugavas kreisajā krastā. Laika gaitā Nikolaja baznīca nonāca pareizticīgo latviešu īpašuma un viņi tai piešķīra tipiski gotisku rietumeiropisko veidolu. Baznīca stipri cieta Pirmā Pasaules kara laikā. Baznīcas priekšnamā pie sienas novietota metāla plāksne ar to jēkabpiliešu uzvārdiem, kuri palīdzēja baznīcas atjaunošanā. Padomju laikā baznīcā atradās izstāžu zāle.

Smilšu iela
Izveidojusies 17.gadsimtā un laika gaitā daudz mainījusies. Līdz mūsdienām saglabājušies daži autentiski vecās ielas fragmenti un krustojumi. Ap 1830.gadu ielas nosaukums bija Lielā, 19.gadsimtra beigās jau Smilšu iela. 1992.gadā iela saņem ievērojama Latvijas keramiķa vārdu. Ielas apbūve visos laikos galvenokārt bijusi koka dzīvojamās ēkas. Agrāk te nav bijis ne veikalu, ne iestāžu, vienīgi Jēkabpils krievu pamatskola. 20.gadsimta trīsdesmitajos gados ielā tiek uzcelta viena skaistākajām ēkām pilsētā – bankas nams. Līdz mūsdienām saglabājies un atjaunots iestādes vecais interjers priekštelpā un zālē. Smilšu ielas apbūves tradīcija – būvēt ēku gar pašu ielas fronti, atstājot dziļumā dārzu, sarindo namus ciešā apbūvē un veido vecpilsētas noteiktu iezīmi. Viena no šīs ielas iedzīvotāju senākajām nodarbēm – ugunsdzēsēji. Kā ievērojami šīs nodarbes pārstāvji jāmin Otto Vilde, Voškini, Kitovi u.c. Daudzi jēkabpilieši ielu dēvē arī par skolotāju ielu. Šeit atradās ievērojamo Jēkabpils skolotāju Tarasija Makarova, Marijas Djakovskas, Veras Saharovas, Jansonu, Zinovijas Zimovas, Šļezinu, Aizpuru u.c. pedagogu dzīves vieta.

Pirmajā Pasaules karā kritušo krievu karavīru kapa piemineklis
Piemineklis ir viens no Jēkabpils kultūrvēsturiskiem objektiem, uzstādīts virs kapa 1915.gada cīņās pie Biržiem kritušo 3. Kaukāza strēlnieku pulka krievu karavīru piemiņai. Uz pieminekļa novietota plāksne ar kritušo karavīru vārdiem. Piemineklis atrodas vienos no Jēkabpils pilsētas krievu karavīru Brāļu kapiem. Brāļu kapos ir apbedīti 139 karavīri un divi virsnieki, kuri krita 1915. gada septembrī - oktobrī, uzbrukuma laikā, ar mērķi pārraut fronti virzienā uz Panevēžu.

Bindera skārdnieku darbnīca
Atradās vienā no vecākajām Jēkabpils ielām. Apbūve šīs ielas teritorijā pārsvarā piederējusi ebrejiem. Ēka, kur bija skārdnieku darbnīca, celta 1902.gadā un piederēja Binderu dzimtai. Vēlāk ēkā bija izvietojusies fotostudija.

Jēkabpils apriņķa valde
Viens no Jēkabpils kultūrvēsturiskiem arhitektūras objektiem, bijusī vācu muižnieku Kenu dzimtas dzīvojamā ēka. Keni pilsētas īpašumus ieguva jau 18.gadsimtā un muiža līdz pat Pirmajam Pasaules karam tā piederēja slavenajam liķieru fabrikas īpašniekam Alfrēdam Kenam. Daļa no muižas kompleksa ēkām — dzīvojamā ēka, stallis, kūts un klēts ir saglabājušās līdz mūsu dienām. Muižas kompleksa ēkas ir vecākās saglabājušās apbūves arhitektūras celtnes ielā. Muižas dzīvojamā ēka ir vienīgā neogotikas celtne Jēkabpilī. 1920.-1940.gadā ēkā atradās Jēkabpils apriņķa valde. Padomju varas gados, veicot nama pārbūvi, ēka zaudēja savu romantisko mansarda jumtu, taču celtne ir saglabājusi vērtību pilsētas apbūvē ar saviem mazajiem tornīšiem, tipiskajām dzegām un zobiņveida karnīzēm, smailo arku pārsedzēm virs logiem, kā arī pašas dzīvojamās ēkas novietojumu parka vienā galā. 19.gadsimta astoņdesmitajos gados blakus muižai esošajā parkā meliorācijai un skaistumam tika izrakts dīķis, parkā rīkoja arī zaļumballes. Parka veidošanā ievēroja “3 E“ principu – ekoloģisko, ekonomisko un estētisko.

Hikšteina alus darītava
Piederēja vācu muižniekam Hikšteinam un atradās starp Hikšteina parku un Krasta ielu. Alus darītava sāka darboties 1888.gadā. Tā darbojās līdz Pirmajam Pasaules karam, tad darbību atjaunoja pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, nodrošinot darbu 16 strādniekiem. Alus brūža īpašnieks Hikšteins aizrāvās ar koku stādīšanu un parku veidošanu, sacenšoties ar turpat kaimiņos esošo liķiera fabrikantu A.Kenu. Abi vācu muižnieki parku veidošanā izmantojuši atšķirīgas koku sugas. Hikšteins brīvdabas muzeja teritorijā stādīja no Eiropas ievestos kokus, bet Kens – Latvijā sastopamos. Otrā Pasaules kara laikā alus darītava tika nopostīta un vairs savu darbību neatjaunoja.

 

 

Uz augšu / sākumu