Staņislava Beskrovniha stāstījums par pareizticības vēsturi Jēkabpilī. Jēkaba vakari.

Staņislava Beskrovniha stāstījums par pareizticības vēsturi Jēkabpilī. Jēkaba vakari.

Kategorija: Jaunumi Tematiskie pasākumi 2. Oktobris 2020 12:04 275x

1.oktobra Jēkaba vakaru pasākumā klausījāmies Rīgas Garīgā semināra pasniedzēja Staņislava Beskrovniha stāstījumā par pareizticības vēsturi Jēkabpilī.

“Holmhofas sloboda” jeb brīvo ļaužu apmetne šeit radusies 17. gs. vidū, tās pirmie iedzīvotāji bija Daugavas krāču zinātāji un preču pārkrāvēji, plostu vadītāji loči no Baltkrievijas. Pirmie dievnami pilsētā bija Georgija baznīca un Svētā Nikolaja baznīca. Krievu – poļu – zviedru kara laikā Daugavā sakšu kareivis Jēkabs Gudinskis atrada Jakobštates Dievmātes svētbildi, ko atdeva pareizticigajiem. 1670.-1675. gadā par baltkrievu tirgotāja Jēkaba Ratkeviča ziedojumu uzcelta Svētā Gara baznīca. Klostera kompleksa senākā būve ir mūra sēta, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

Vēlāk tika uzbūvētas pārējās ēkas – dzīvojamā māja un skola. Pēc Napoleona kara 1817. gadā klosteri likvidēja un īpašumus pārņēma Svētā Gara baznīcas draudze. Pašreizējais mūra dievnams uzcelts 1888. gadā. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā baznīcas inventārs, arī Jakobštates Dievmātes svētbilde tika evakuēta uz Krieviju. 20. gs. 20. gados sākās baznīcas atjaunošana, izveidojās pareizticīgo latviešu draudze.

Pēc Otrā pasaules kara draudzes īpašumus atsavināja, bet 1961. gadā Nikolaja baznīcā ierīkoja izstāžu zāli. Klosteris savu darbību atjaunoja 1996. gadā, vēlāk tika uzgleznota Jakobštates Dievmātes svētbildes kopija. 2008. gadā notika svētbildes svinīga pārnešana uz Svētā Gara klosteri.   

Sagatavoja: Sandra Miņkova; Foto: Jēkabpils pilsētas bibliotēka (Rolands Laguns)

JĒKABA VAKARI. Mūsu nezināmā vēsture. Pareizticība Jēkabpilī

Trigger the fancybox