R.Lenša
JĒKABPILS PILSĒTAS BIBLIOTĒKAS VĒSTURE
(19.gs. - 1950.g.)

Pirmā publiskā bibliotēka Jēkabmiestā dibināta 19.gadsimta otrajā ceturksnī, pateicoties maģistrāta sekretāram Klausam. Diemžēl 1878.gada 18.jūnijā Jēkabmiestā izceļas ugunsgrēks un līdz ar rātes namu, slimnīcu, klubu, alusdarītavu, daudziem veikaliem dzīvojamajām mājām bibliotēka nodeg. Ugunsgrēkā no 460 mājām nodeg 300. Pateicoties savāktajiem ziedojumiem un tam, ka lielākā daļa ēku bija apdrošinātas pilsēta ātri „atkopjas” no ugunsgrēka un ir zināms, ka 1912. gadā Jēkabpilī ir 524. koka un 74 mūra ēkas. Jēkabpilī dzīvo 7300 iedzīvotāji.Jēkabpils stipri cieta I Pasaules kara laikā. 1917.gadā vācieši ienāca pilsētā. Kara laikā nopostīja 257 mājas. Pēc kara Jēkabpilī palikusi tikai viena trešdaļa no pirmskara iedzīvotāju skaita. Rūpniecība kara laikā tika sagrauta gandrīz pilnībā.

Pasta ielaDivdesmitā gadsimta divdesmitajos gados, pēc Pirmā pasaules kara stipri cietušajā Jēkabmiestā atsākas kultūras dzīve. Viena pēc otras dibinās biedrības un sabiedriskās organizācijas.
1920.gadā tiek nodibināta Ebreju Literatūras, mākslas muzikaliskā biedrība «Javne», kura par maksu (pieci rubļi) piedāvā lasīt savas bibliotēkas grāmatas. Ir zināms, ka 1921.gadā bibliotēkā ir 598 grāmatas krievu (60), vācu (40) un ebreju (498) valodās, galvenokārt beletristika. Bibliotēka ir atvērta 4 - 5 reizes mēnesī un to apmeklē 38 lasītāji. Biedrība izvietojusies Lielajā ielā 116. Pieaugot lasītāju skaitam, tiek paaugstināta maksa par grāmatu izmantošanu līdz 10 rubļiem (1922.g.)

1920.gadā tiek dibināta arī Jēkabmiesta ebreju kultūras – izglītības biedrība «Arbeitercheim». 1921.gadā biedrības biedriem bez maksas tiek piedāvātas 150 bibliotēkas grāmatas latviešu (10), krievu (42) un ebreju (98) valodās, no tām 97 ir mācību grāmatas. Bibliotēku apmeklē 35 lasītāji. Tā atrodas Lielajā ielā 126. Bibliotēka tiek paplašināta, un ir zināms, ka 1922.gada augustā tajā jau ir 230 sējumi.

1922.gadā abas ebreju biedrības atrodas Pasta ielā 27.
1921.gadā nodibinās Krievu biedrības Latvijā Jēkabpils nodaļa, kura tās biedriem par 20 santīmiem mēnesī izsniedz lasīšanai grāmatas. 1924.gadā bibliotēkā ir 281 grāmata latviešu valodā un reģistrēti 23 lasītāji. Tā atrodas Katoļu ielā 2.

1921.gada 1.maijā tiek nodibināta Jēkabmiesta Izglītības biedrība, kura par savas darbības mērķi izvirza „sekmēt tautas garīgo un fizisko attīstību, vispusīgu izglītību un sabiedrisko dzīvi”. Jau pirmajos darbības mēnešos tiek ierīkota bibliotēka ar „lasāmo galdu” un iegādāts nepieciešamais inventārs. 1921.gada decembrī bibliotēkā reģistrēti 55 lasītāji. Bibliotēka astoņas reizes mēnesī bez maksas izsniedz grāmatas tikai biedrības biedriem. Tajā ir 193 grāmatas latviešu (175), krievu (13) un vācu (5) valodās. Biedrības darbību apgrūtina naudas līdzekļu trūkums, kas liedz papildināt arī bibliotēkas krājumu.


1921.gadā novembrī tiek nodibināta Latviešu Jaunatnes Savienības Jēkabmiesta organizācija. Tās iecerē ir arī publiskas bibliotēkas ierīkošana. Tā kā organizācijas kasē ir tikai 530 rubļi no iekasētajām biedru naudām un ziedojumiem, pašu spēkiem bibliotēkas ierīkošana nav iespējama, jo 1922.gada novembrī no organizācijas biedriem ir izdevies savākt tikai 80 grāmatas. Jau 1921.gada decembra mēnesī tiek rakstīts pirmais lūgums Latvijas Kultūras fonda padomei izsniegt 60`000 rubļu lielu pabalstu, no kuriem 38`000 rubļi tiktu paredzēti bibliotēkas un lasītavas ierīkošanai. Tas tiek noraidīts. Atkārtots lūgums palīdzēt ierīkot bibliotēku, kuru parakstījis arī Latviešu Jaunatnes Savienības centrālās valdes priekšsēdētājs J.Kuplis, tiek nosūtīts 1922.gada novembrī, minot, ka Jēkabmiestā nav nevienas publiskās bibliotēkas.
Kultūras fondā pēc palīdzības griežas arī Jēkabmiesta Izglītības biedrība: 1921.gada oktobrī lūdzot pabalstu 75`000 rubļu apmērā un 1923.gadā ar lūgumu piešķirt vienreizēju pabalstu 23`800 rubļu apmērā „tautas tējnīcas – lasītavas” ierīkošanai ar pastāvīgu gada pabalstu 84`500 rubļu tās uzturēšanai un „piešķirt vienu komplektu no organizējamām bibliotēkām.”
1922.gadā Kultūras Fonds Latvijā uzsāk tautas bibliotēku ierīkošanu. Izskatot no Jēkabmiesta saņemtos lūgumus un izvērtējot bibliotēku stāvokli miestā, 1924.gadā Jēkabmiesta Izglītības biedrībai tiek piešķirtas 547 grāmatas kopsummā par 610.37 rubļiem, kuras izņemt un parakstīt Kultūras Fonda bibliotēku noteikumus biedrība pilnvaro Ernestu Martinsonu. Bibliotēkai tiek dots Kultūras Fonda bibliotēkas numurs 358.

Kultūras Fonda izsniegto grāmatu sadalījums pa nozarēm:

Nozare Grāmatu skaits
Daiļliteratūra 68
Praktiskās zinības 68
Eksaktās zinības 40
Sabiedriskās zinātnes 34
Vēsture, kultūras vēsture, ģeogrāfija 34
Periodika, krājumi 27
Kritika, rakstu vēsture 23
Filozofija, reliģija 9
Māksla 9

 

LasitajiemKultūras Fonda bibliotēkas kopā ar grāmatām saņēma R.Egles izstrādāto alfabētisko un sistemātisko katalogu, kā arī T.Līventāla sastādīto Bibliotēkas katalogu un lasītāju grāmatu, kurā ietilpa Kultūras Fonda bibliotēku noteikumi un instrukcijas. Visas grāmatas tika saņemtas cietos vākos, jo tika slēgts līgums ar grāmatsējēju A.Ozoliņš par brošēto grāmatu iesiešanu.

 

 

 

 

 MildaML_1Kultūras fonda pastāvēšanas laikā grāmatu komplektus saņēma arī Jēkabpils vidusskola, Jēkabpils latviešu pamatskola un Jēkabpils krievu pamatskola.
Jēkabpils Izglītības biedrība. Mildas Vanagas k-dzes atvadu vakarā 02.04.1936 .

Ceturtajā rindā otrais no labās Aivars Pāvuliņš.

1927.gadā Izglītības Biedrības bibliotekārs Aivars Pāvuliņš Izglītības ministrijas Vispārīgo lietu pārvaldei raksta, ka bibliotēkā pastāv lasāmgalds laikrakstiem. Žurnāli tiek iesieti un izsniegti abonementā. 1926.gadā bibliotēka ir abonējusi 12 žurnālus un 3 laikrakstus. Bibliotēkā ir reģistrēti 93 lasītāji. Biedrība atrodas Lielajā ielā 75.
1924.gadā publiskai pieejamībai tiek atvērtas divas privātas bibliotēkas, kuras par samaksu piedāvā grāmatas pilsētas iedzīvotājiem. Brahmaņa bibliotēka Lielajā ielā 27, tās krājumā ir 550 grāmatas (1926.g.). Maksa par grāmatu mēnesī 1 lats. A.Brandbrūdera bibliotēka Pasta ielā 39, krājumā – 551 grāmata (1926.g.), maksa mēnesī par grāmatu 50 santīmi.
Trīsdesmitajos gados Izglītības biedrības bibliotēka ir vienīgā publiskā, bez maksas pieejamā bibliotēka Jēkabpilī. Ik gadus atskaitēs Kultūras Fondam tiek minēts naudas trūkums jaunu grāmatu iegādei.

Gads Lasītāju skaits Grāmatu skaits fondā Izsniegums Bibliotēkas adrese Bibliotēkas darba laiks
1930 82 1141 1646 Lielā iela 75 2 x nedēļā
20.00 - 21:30
1931 105 1288 2846 Lielā iela 75 2 x nedēļā
1,5 stundas
1932 110 1312   Lielā iela 132 Otrdienās un piektdienās
20:00 - 21:30
1933 81 1371 6318 Lielā iela 75 Otrdienās un piektdienās
20:00 - 21:30
1934 62 1425 3120 Lielā iela 145 Otrdienās un piektdienās
20:00 - 21:30
1935 82 1459 3770 Lielā iela 145 Otrdienās un piektdienās
20:00 - 21:30
1936 139 1507 3845 Lielā iela 145 Otrdienās un piektdienās
20:00 - 21:30
1937 96 1511 3245 Lielā iela 145 Otrdienās un piektdienās
20:00 - 21:30
1938 58 1511 3400 Lielā iela 145 2 x nedēļā
½ stundai

Pēc padomju okupācijas 1940.gadā visas biedrību bibliotēkas un Jēkabpils aizsargu pulka bibliotēka tiek likvidēta un to fondi tiek apvienoti izveidojot Jēkabpils apriņķa izglītības daļas apriņķa bibliotēku. Okupācijas laikā pilsētā tiek atvērta Sarkanarmiešu bibliotēka, kuru reorganizē 1941.gadā un daļu grāmatu (mācību grāmatas, krievu klasiķu darbu izdevumus) fondu papildināšanai izmanto Jēkabpils Valsts komercskola.

Alberts3mlPēc pilsētas vecākā K.Grabovska vēstules Latvijas statistikas pārvaldei ir zināms, ka 1941.gadā ”bibliotēkas darbība ir bijusi nekārtīga”, jo tikai neliela daļa no fondiem ir sakārtota. Bibliotēka atrodas Brīvības ielā 199. Tā strādā otrdienās, ceturtdienās un svētdienās no 12.00 – 20.00. Grāmatas lasīšanai izsniedz uz divām nedēļām un ne vairāk, kā divus sējumus reizē. Par bibliotēkas pārzini strādā Alberts Knaģis un tā atrodas apriņķa Izglītības daļas pārziņā.
Vācu okupācijas laikā 1941.gada oktobrī pēc Komunālā Departamenta rīkojuma apriņķa bibliotēka tiek nodota pilsētas pašvaldībai. Jēkabpils pilsētas bibliotēka savu darbu uzsāk 1942.gada janvārī. Par bibliotēkas pārzini sāk strādāt Emīlija Grāmatnieks atalgojumā saņemot RM 90.-
Jēkabpilī atgriežoties padomju varai, 1944.gada augustā Jēkabpils pilsētas bibliotēkā tiek pieņemta darbā otra bibliotekāre - Hermīne Atvars. Bibliotēka atkal tiek nodota Jēkabpils apriņķa Kultūrizglītības iestāžu nodaļas pārraudzībā un ir Jēkabpils apriņķa bibliotēka. Tā atrodas Brīvības ielā 140.
1947.gadā ar Jēkabpils apriņķa Kultūrizglītības iestāžu nodaļas 25.marta pavēli Nr.31 tiek izveidota Jēkabpils apriņķa bibliotēkas bērnu nodaļa, par tās vadītāju ieceļot Austru Skudru.
1948.gada decembrī no darba bibliotēkā aiziet Emīlija Grāmatniece un par bibliotēkas vadītājas vietas izpildītāju tiek iecelta Lidija Bērziņa (vēlāk Ozoliņa), kura savas darba gaitas bibliotēkā sākusi šī paša gada septembrī. Vēlāk - 1950.gadā viņa tiek apstiprināta par bibliotēkas vadītāju. Šajos gados bibliotēkā strādā trīs darbinieki. Arī bibliotekāre Antonija Eglīte. Pēc nodošanas pieņemšanas akta, kurš datēts ar 1948.gada 17.decembri redzams, ka bibliotēka pēc kara vēl nav pilnīgi atjaunota, jo aktā norādīts, ka grāmatu fonds ir 8602 grāmatas un tikai 3325 no tām ir inventarizētas.

1950. gadā bibliotēka iegūst Jēkabpils rajona bibliotēkas statusu un atrodas Padomju (tagad Pasta) ielā 16. Šajā ēkā bibliotēka darbojas gadu, pēc tam tiek pārvietota uz ēku Padomju ielā 21 un darbojas tur līdz 1965. gadam. 1962. gadā bibliotēku pārdēvē vēlreiz un tā iegūst nosaukumu „Jēkabpils pilsētas bibliotēka”. 1966. gadā bibliotēku pārvieto vēlreiz, šoreiz uz telpām Oškalna kultūras namā (tagad Jēkabpils Tautas nams). Savā tagadējā mājvietā, Vecpilsētas laukumā 3c, bibliotēka atrodas kopš 1990. gada. 

Šajā laikā bibliotēkas darbinieki veica plašu novadpētniecības darbu, veidoja izstādes organizēja dažādus pasākumus un dzejas lasījumus. Noformējot izstādes un zīmējot afišas, bija nepieciešamas mākslinieciskas iemaņas. Cieņa pret grāmatu, augsta atbildības sajūta, precizitāte, pacietība un iejūtība pret lasītāju – šīs bibliotekāram nepieciešamās īpašības neapšaubāmi raksturo toreizējās bibliotēkas darbinieces.

Ilggadējās bibliotēkas darbinieces:

  • Bibliotēkas pārzine Emīlija Grāmatnieks (strādāja no 1942. līdz 1948. gadam)
  • Vadītāja Lidija Ozoliņa bibliotēkā nostrādāja 31 gadu (no 1948. līdz 1979. gadam)
  • Bibliotekāre, vēlāk vadītāja Brigita Blite – 47 gadus (no 1950. līdz 1997. gadam)
  • Bibliotekāre Aija Vīksna – 23 gadus (no 1959. līdz 1982. gadam)
  • Bibliotekāre, vēlāk Bērnu nodaļas vadītāja Ruta Sirsniņa  - 33 gadus (no 1954. līdz 1987. gadam)
  • Bibliotekāre Māra Gaigalniece – 40 gadus (no 1968. līdz 2008. gadam)

Galerija:

Trigger the fancybox