Jānis Kreicbergs (24.07.1864. – 13.04.1948.) – publicists, jurists
J.Kreicbergs dzimis Elejas pagasta Maņķos saimnieka ģimenē. Mācījies Sesavas draudzes skolā un Jelgavas ģimnāzijā, beidzis ģimnāziju Tērbatā. 1885.-1890. gadā studējis Maskavas universitātes Juridiskajā fakultātē. Maskavas latviešu studentu vakaru dalībnieks.
1891.-1900. gadā – advokāts Liepājā, 1901.-1915. gadā – advokāts Rīgā. 1905.-1906. gadā izdevis un rediģējis laikrakstu “Dzimtene”. 1906. gadā – deputāts Krievijas I Valsts domē. Vadījis Rīgas Latviešu biedrības Jūrniecības un zvejniecības nodaļu. Pirmā pasaules kara laikā darbojās latviešu bēgļu palīdzības organizācijās. 1921.-1933. gadā – notārs Rīgā, pēc tam Jēkabpilī. Otrā pasaules kara beigās emigrējis uz Zviedriju.
Publicistisko darbību sācis studiju gados, rakstījis krievu un latviešu presē par vēsturi, tautsaimniecību, tiesībām un literatūru. Ar pseidonīmu Brunhilde publicējis brošūru “Latviešu literatūras soģiem un nievātājiem” (1895), kas bija vērsta pret J.Jansona-Brauna referātos “Domas par jaunlaiku literatūru” (1892-1893) izteikto kritisko latviešu literatūras vērtējumu. J.Kreicbergs sarakstījis arī anonīmi izdotās brošūras “Aspazija un mūsu kritika” (1-2, 1896-1897), kurās centās pierādīt, ka Aspazijas darbi ir pārslavēti. Kreicberga redakcijā Liepājā izdots literārais kalendārs “Tautu pagalms” (1896-1897), kurā sniegti pārskati par latviešu, krievu, vācu, angļu, norvēģu u.c. tautu literatūru, kā arī publicēti literatūras darbi.
Sarakstījis atmiņas par Kr.Valdemāru (1925), gleznotāju A.Baumani (1905), biogrāfisku apceri par A.Dombrovski (1910) u.c.
Mūžībā aizgājis Stokholmā, Zviedrijā, pelnu urna glabājas Stokholmas Hēgalidas baznīcā.
Informācijas avoti:
Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 314.lpp., “Zinātne”, Rīga, 2003
http://literatura.lv/lv/person/Janis-Kreicbergs/873063
