Kārlis Pelēkais (08.11.1896. – 23.01.1938.) – dzejnieks
K.Pelēkais, īstajā vārdā Kārlis Upmalis, dzimis Neretas pagastā kalpa ģimenē. Dzīvojis Jelgavā un Rīgā. Beidzis pamatskolā piecas klases, sācis strādnieka gaitas.
Pirmās publikācijas ar parakstu Upmalietis – 1912. gadā satīriskajos izdevumos “Gailis” un “Sarkanais Gailis”. 1915. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā. 1919.-1921. gadā Sarkanās armijas rindās cīnījies Pilsoņu kara frontē. Publicējis dzejoļus frontes izdevumos.
Strādājis Pleskavā latviešu izdevniecībā “Spartaks” (1921-1922), Maskavā laikrakstā “Krievijas Cīņa” (1922-1924), Novosibirskā laikraksta “Sibīrijas Cīņa” redakcijā (1924-1929; 1926-1928 bijis atbildīgais redaktors, 1927-1929 laikraksta pielikuma “Jaunais Arājs” redaktors). 1929. gadā atgriezies Maskavā, strādājis žurnālā “Celtne” un latviešu izdevniecībā “Prometejs”.
Iznākuši vairāki dzejoļu krājumi: “Dubļu peļķēs atmirdzoties zvaigznēm” (1922), “Dzīves dzeja” (1928), “Darbdienas ļaudis” (1931); izlasē “Dzīves stāsts” (1937) apdziedātas strēlnieku cīņas Oktobra notikumos un Pilsoņu kara gados, pēckara sociālistiskā jauncelsme, lepnums par sociālistiskās valsts varenību, naids pret šķiras ienaidniekiem. Publicējis aprakstus, satīriskus feļetonus. Tulkojis A.Fadejeva romānu “Sakāve” (1933), H.Heines, J.V.Gētes u.c. autoru dzejoļus.
1937. gadā arestēts, nošauts Butirku cietumā Maskavā, reabilitēts pēc nāves.
1957. gadā klajā laista K.Pelēkā “Dzejoļu izlase”.
