20.02.2026.
Godinot dzimto valodu, tika aplūkots izdevums “Sprostōks ēdīņs, styprōki ļauds” (Vienkāršāks ēdiens, stiprāki ļaudis), kas atgādināja par agrāk Sēlijā dzīvojušiem ļaudīm, senajiem laucinieku ēdieniem ar savdabīgiem nosaukumiem un piekoptajām gadskārtu un sadzīves tradīcijām. Dalībnieki ieklausījās sēļu valodā, runāja un stāstīja paši, kā arī lasīja sēliski kopā ar aicinātiem viesiem no Aknīstes, Neretas, Rubeņiem un Sēlpils.
