Edelmans – kā to mēdz teik - “turēja bodi”. Tas bija savāds veikals. Edelmans pārdeva galvenokārt to, kas citur nebija dabūjams. Centrifūgu un divriteņu daļas, fotokameras, vijoļu stīgas, naglas, vītnes, atslēgas. Un, ja viņam kaut kā nebija, ko vēlējās pircējs, tad to varēja saņemt nākamā dienā. Manta pienāca ar autobusu no Rīgas.
Edelmana vārds ar laiku kļuva par savādu jēdzienu. Katrā lauku saimniecībā ir darbnīca, kurā mētājas dažādi rīki, krāmi, pārpaliekas no pabeigtiem būvdarbiem. Ja zemniekam kaut kas salūza, tad vispirms aizgāja pavandīties pa savu darbnīcu. To tad sauca par gājienu “pie Edelmana”, jo arī darbnīcā, ja laimējās, varēja atrast tieši to, kas bija vajadzīgs. Bet, ja nelaimējās, tad jūdza zirgu un brauca pie īstā Edelmana. (G.Janovskis “Pilsēta pie upes”)
