Vilciens atkal uzņēma gaitu, pa jauno tiltu pārbrauca pāri Daugavai un apstājās tā sauktajā Jēkabpils mazajā stacijā. Vagonos bija palikuši tikai nedaudzi braucēji. Ar saiņiem nokrāvušies, tie aizčāpoja.
Sliežu sazarojumā lokomotīve stumdīja un bīdīja vagonus, dzelzceļnieka svilpiens reizumis atskanēja labi patālu un tikko sadzirdami. Tad no dūmeņa izšāvās nikni un šņācīgi mutuļi. Vilkdama prāvu vagonu rindu, lokomotīve uzņēma ātrumu, sliedēm dunot, padrāzās garām un uzrāpās tilta uzbrauktuvē.
(G.Janovskis “Purvā”)
