Kārlēns jau strādāja Vecpilī, ielas pielāgodams jaunajai gaumei. Kādas dienas es viņam aizbraucu palīgā. Kad jau likās, ka viss būs padarīts, allaž vēl gadījās pa kādam sīkumam. Vecpils kazarmas nosauca par Timošenko kazarmām un tur novietoja kādu krievu pulku. Tad kāds acīgs izpildu komitejas vīrs atcerējās, ka kāds no brīvās Latvijas ministriem bijis Gulbis vārdā. Un baltais kuģītis, kas pārvadāja ļaudis pār Daugavu starp Vecpili un Katrīnpili, arī saucās Gulbis. Tā to nevarēja atstāt! (G.Janovskis “Pilsēta pie upes”)
