Pumpura iela bija pati pēdējā iela nomalē. Tā nebija bruģēta. Gar dārzu malu divi plankas veidoja ietni, lai lietainā laikā nebūtu jābrien pa ielas dubļiem.
Ielas vienā galā, uz Daugavas pusi, atradās Neša dzirnavas un kokzāģētava. Otrā galā starp kokiem balti mirgoja apriņķa slimnīcas ēka. Tālāk pletās Jaunie kapi un Jaunais mežs. Pa mežu vien varēja aiziet līdz Susējas upei. Ne pārāk plata tā izlocījās starp vītoliem un kārkliem. Susējā labi ķērās zivis, un Jaunā mežā auga zemenes un sēnes. (G.Janovskis “Pilsēta pie upes”)
