Arhitekte

(Politika. Tiesības. Sabiedriskā darbībaKultūra. Māksla. Arhitektūra)
  • Uzvārds Vārds Aizsilniece Emma
  • Dzīves dati 24.03.1898. – 01.07.1981.
  • Izglītība Maskavas Arhitektūras institūts
  • Darbs Krievijas kompartijas un sociālās nodrošināšanas sistēma
    Vesņinu arhitektūras plānošanas darbnīcas (arhitekte)
    Aizsardzības ministrijas projektēšanas institūts (arhitekte)
    LPSR Ministru padomes Arhitektūras un celtniecības lietu komitejas Arhitektūras plānošanas darbnīcas
    Arhitektu savienība (valdes atbildīgā sekretāre)
    Arhitektu savienība (valdes priekšsēdētāja vietniece)

  • Profesija Arhitekte
  • Apbalvojumi 1969. gadā E. Aizsilniecei piešķirts Nopelniem bagātās arhitektes goda nosaukums

Emma Aizsilniece dzimusi Stukmaņu pagastā.

Kopš 1920. gada bijusi PSKS biedre. 1920.-1928. gadā strādājusi Krievijas kompartijas un sociālās nodrošināšanas sistēmā Maskavā. 1934. gadā beigusi Maskavas Arhitektūras institūtu. 1934.-1941. gadā un 1944.-1945. gadā bijusi arhitekte Vesņinu arhitektūras plānošanas darbnīcās, 1941.-1943. gadā – Aizsardzības ministrijas projektēšanas institūtā.

Pēc Otrā pasaules kara atgriezusies Latvijā, no 1945. līdz 1947. gadam darbojusies LPSR Ministru padomes Arhitektūras un celtniecības lietu komitejas Arhitektūras plānošanas darbnīcās, pēc tam strādājusi pārvaldes aparātā.

Arhitektu savienības (AS) biedre kopš 1945. gada. 1948.-1959. gadā bijusi AS valdes atbildīgā sekretāre, 1959.-1974. gadā – AS valdes priekšsēdētāja vietniece. Daudz darījusi AS darba aktivizēšanā un arhitektu autoritātes nostiprināšanā.

1969. gadā E. Aizsilniecei piešķirts Nopelniem bagātās arhitektes goda nosaukums.

Nozīmīgākie projekti: Maskavā piedalījusies laikraksta “Izvestija” ēku kompleksa projektēšanā un Soču sanatorijas projektēšanā (abi 1937); līdz Otrajam pasaules karam projektējusi ēkas vairākās Krievijas pilsētās.


Informācijas avoti:

Ancītis, Valdemārs. Sēlijas grāmata. Rīga : Signe, 1999. 68.lpp. ISBN 9984-534-27-8

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 1.sēj. Rīga : Latvijas Enciklopēdija, 1995. 16.lpp. ISBN 5899600578. ISBN 5899600586

Trigger the fancybox