Akmentiņš Roberts

Roberts Akmentiņš dzimis Valkas apriņķa Grundzāles pagastā.

1929. gadā absolvējis Gaujienas ģimnāziju. No 1929. - 1934. gadam studējis Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē. 

No 1934. līdz 1944. gadam strādāja par ticības mācības, vēstures, loģikas, latīņu valodas skolotāju Jēkabpils Valsts ģimnāzijā un komercskolā. Dibināja un vadīja 940. mazpulku.

Studiju laikā R. Akmentiņš iestājās latviešu teologu brālībā „Betānija” (vēlāk – „Auseklis”), kas bija akadēmiska LU organizācija. Brālības mērķis bija censties veidot sevī reliģiski ētisku personību, kā arī kristīga latviskā gara veicināšana tautā un baznīcā. Teoloģija kā vienotāja viņus saturēja kopā ne vien studiju laikā, bet cauri visiem dzīves un darba posmiem. R. Akmentiņš 1934. gadā ar labām sekmēm absolvēja LU Teoloģijas fakultāti.

1940. gadā darbojās pretestības organizācijas Tautas sargi Jēkabpils Valsts ģimnāzijas skolotāja Osvalda Pūpola (1904-1941) vadītajā jauniešu grupā Viesturieši, 1941. gadā apcietināts.

1944. g. novembrī bija Latvijas Centrālās Padomes ģen. Jāņa Kureļa grupas leitnanta Roberta Rubeņa bataljona kapelāns Kurzemes cietoksnī.

1945. gadā, īsi pirms Otrā pasaules kara beigām, R. Akmentiņš tika ordinēts par mācītāju Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā un visu turpmāko dzīvi kalpoja dažādās draudzēs – Blīdenes-Stūru, Gaiķu, Grīvaišu, Kursīšu-Zvārdes, Remtes, Rubas, Saldus un Lutriņu draudzēs.

Kopš 1969. gada – Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Teoloģijas semināra (līdz 1976. g. – Akadēmiskie teoloģijas kursi) pedagogs.
No 1980. līdz 1990. gadam – Teoloģijas semināra profesors un rektors. No 1990. līdz 1994. gadam bija atjaunotās Latvijas Universitātes (LU) Teoloģijas fakultātes dekāns.

No 1987. - 1990. gadam darbojās LELB garīdznieku kustībā Atdzimšana un Atjaunošanās.

1992. gadā kļuva par Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda locekli.

Savā garajā un bagātajā mūžā R. Akmentiņš palika nemainīgi uzticīgs savai pārliecībai un vispārcilvēciskajām vērtībām. Savukārt viņa dzīvesbiedre Lidija Akmentiņa, izglītības darbiniece, skolotāja Krustpils pagastskolā un Jēkabpils pamatskolā, padomju laikā vīra reliģiskās pārliecības dēļ bija spiesta pārtraukt pedagoģisko darbu un strādāja par putnkopi Saldus rajonā.

R. Akmentiņš sarakstījis grāmatas par reliģijas, psiholoģijas un ētikas jautājumiem:
Psiholoģija – Rīga, 1971.
Reliģijas psiholoģija – Rīga, 1973.
Ievads filozofijā – Rīga, 1974.

Viņa dzīvi un darbu atspoguļo rakstu krājums “Sava ceļa gājējs” (sast. Normunds Kamergrauzis. Rīga, Svētdienas rīts, 2000).

Informācijas avoti:

Latvijas Enciklopēdija, 1. sēj., Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība, 2002. 123. lpp., ISBN 998494820x. ISBN 9984948218.

Jēkabpils. Jēkabpils : Jēkabpils pilsētas dome, 2002. 136. lpp. ISBN 9984593134

Profesora Roberta Akmentiņa memoriālās ekspozīcijas atklāšana. Lutera Akadēmijas tīmekļa vietne [tiešsaiste] Rīga, 2020 [skatīts 2024. g. 6. jūnijā]. Pieejams: https://www.luteraakademija.lv/?ct=aktualitates&fu=read&id=29

Saiva, G. No šejienes - vēl viens latviskā garīguma kopējs. Latvijas Vēstnesis, Nr. 266/268, 2000, 21. jūlijs.
Laikraksta “Latvijas Vēstnesis” tīmekļa vietne [tiešsaiste]. Rīga, 2000 [skatīts 2024. g. 6. jūnijā]. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/9217

Roberts Akmentiņš (mācītājs). Vikipēdija, brīvā enciklopēdija [tiešsaiste]. [skatīts 2024. g. 6. jūnijā]. Pieejams:https://lv.wikipedia.org/wiki/Roberts_Akmenti%C5%86%C5%A1_(m%C4%81c%C4%ABt%C4%81js)