Akuraters Jānis

J.Akuraters dzimis 1876.gada 13.janvārī Dignājas (tagad Ābeļu) pagasta Jaunzemjos mežsarga ģimenē. Ap 1883.gadu Akurateru ģimene pārceļas uz Dignājas “Beitānu” mājām.

Kā vēsta leģenda, Akurateru dzimta Latvijā aizsākusies pēc Napoleona karagājiena, kad kāds franču armijas kareivis apprecas ar Salas muižas kalponi un paliek uz dzīvi Latvijā.  Mūsdienās Akurateru dzimta plaši sazarojusies. Kopš 2003.gada tiek rīkoti ikgadējie Akurateru dzimtas saieti. Tie ir notikuši gan Sēlijas pusē – Ābeļu, Salas, Biržu, Mazzalves pagastos, gan Rīgā – Jāņa Akuratera muzejā. Plašajā Akurateru dzimtā ir gan dzejnieki - Jānis Akuraters un viņa meita Laima Akuratere, mazdēls muzikologs Jānis Viesturs Osis, dziedātāja Ieva Akuratere, aktieris Voldemārs Akurāters, aktrise Elita Kļaviņa, ārsti, skolotāji u.c.

J.Akuraters mācījies Biržu Muižgala pamatskolā, pēc tam Jēkabmiesta (Jēkabpils) pilsētas skolā. Nokārtoja skolotāja eksāmenus un strādāja par skolotāju Elkšņos (1898), Iršos (1899), Jumurdā (1899-1901) un Rīgā (1901-1903).

Bijis Maskavas Universitātes  Juridiskās fakultātes brīvklausītājs, mācījis vācu valodu un studējis F.Nīčes, I.Kanta, A.Šopenhauera u.c. filozofu darbus.

1904.gadā atgriezās Latvijā, dzīvoja Koknesē. 1905.gada revolūcijas notikumiem veltījis savu dzejoli “Ar kaujas saucieniem uz lūpām”, kas kļuva par populāru masu dziesmu. J.Akuraters bija aktīvs 1905.gada ideju atbalstītājs un revolucionārā procesa līdzdalībnieks, tāpēc vairākkārt tika apcietināts un 1907.gadā izsūtīts uz Pleskavas guberņu, no kurienes devās bēgļu gaitās uz Somiju, Zviedriju un Norvēģiju (1907–1908).

1908.gadā dažos mēnešos Kristiānijā (tagad Oslo) tapis viņa populārais bērnības atmiņu stāsts “Kalpa zēna vasara”.

1908.gadā Akuraters atgriezās Latvijā, dzīvoja Pleskavā, vēlāk sievas mājās Seces pagasta Birzniekos.

Pirmā pasaules kara  laikā 1916.gadā J.Akuraters iestājās latviešu strēlnieku rindās un piedalījās Ziemassvētku kaujās.

1918.gadā ievēlēts Nacionālajā padomē (vēlāk Tautas padome), piedalījies Latvijas valsts proklamēšanā. Izglītības ministrijas Mākslas departamenta direktors (1919-1920). Ar J.Akuratera rīkojumu 1919.gada 23.septembrī dibināts Latvijas Nacionālais teātris. Vēlāk Akuraters bija Mākslas departamenta direktora vietnieks (1920) un Radiofona direktors (1930-1934).

Pirmais dzejolis “Ziemā” ar pseidonīmu Pollukss publicēts žurnālā “Austrums” 1895.g. Rakstījis dzeju, stāstus, romānus, lugas, apceres. Ievērojamākie darbi: stāsti “Kalpa zēna vasara”, “Degoša sala”, stāstu krājumi “Draugu sejas”, “Sapņotāji”, romāni “Pēteris Danga”, “Ugunīgi ziedi”, lugas “Lāču bērni”, “Viesturs”, dzejoļu krājumi “Zvaigžņu nakts”, “Dienu prieks”, “Latvijas balādes” u.c. 

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru (1926). Pirmais Tēvzemes balvas laureāts rakstniecībā (1937).

J.Akuraters iecelts arī par Francijas Republikas Akadēmijas goda biedru (1926), apbalvots ar Zviedrijas Vāsas ordeņa II šķiras komandiera krustu (1929) un Lietuvas Lielkņaza Ģedimina ordeņa III šķiru (1931).

Viņa pēdējā dzīvesvietā Ojāra Vācieša ielā 6a 1991.gadā atklāts Jāņa Akuratera muzejs.

Foto: http://jekabpilslaiks.lv/printversion.php?id=9975

Akuratera dzimtajos Jaunzemjos 1989.gadā atklāts tēlnieces Olitas Nigules un arhitekta Teodora Niguļa veidotais J.Akuratera piemiņas akmens.

J.Akuratera vārdā Jēkabpilī nosaukta iela.

2017.gada nogalē Ābeļu pagasta Brodu ciemā ierīkota izzinoša Jāņa Akuratera dzīves gaitām un daiļradei veltīta taka.

Informācijas avoti:

Jēkabpils. Jēkabpils : Jēkabpils pilsētas dome, 2002, 151.lpp. ISBN 9984593134

Latvijas Enciklopēdija, 1.sēj., Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība, 2002, 133.lpp., ISBN 998494820x. ISBN 9984948218.

Jānis Akuraters. literatura.lv, Latvijas un latviešu literatūras vortāla tīmekļa vietne [tiešsaiste]. [skatīts 2021.g. 16.martā]. Pieejams: https://www.literatura.lv/lv/person/Janis-Akuraters/872192

Jānis Akuraters. Nacionālās enciklopēdijas tīmekļa vietne [tiešsaiste]. [skatīts 2021.g. 16.martā]. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/62429-J%C4%81nis-Akuraters

Akurateru dzimtas saiets. Sociālā tīkla tīmekļa vietne Draugiem.lv [tiešsaiste]. 2013 [skatīts 2021.g. 16.martā]. Pieejams: http://www.draugiem.lv/akurateramuzejs/news/?p=10540554

Grīns, J. Sirds un Latvijas dzejnieks. Laiks, Nr.52, 1956, 30.jūn. Pieejams: http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_xlak1956n052|article:DIVL284|issueType:P

Zone, I. Ābeļu pagastā ierīkota Jāņa Akuratera daiļrades taka. Laikraksta Brīvā Daugava tīmekļa vietne [tiešsaiste]. Jēkabpils, 2017 [skatīts 2021.g. 16.martā]. Pieejams: http://www.bdaugava.lv/zinas/belu-pagasta-ierikota-jana-akuratera-dailrades-taka/

Zviedrijas karaļa aizbraukšana: [arī ar Zviedrijas ordeņiem apbalvotie].  Latvijas Kareivis, Nr.144, 1929, 2.jūl. Pieejams: http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_lkar1929n144|article:DIVL78|query:apbalvotie%20apbalvots|issueType:P