Ancītis Valdemārs

Valdemārs Ancītis dzimis Aknīstes pagasta Ancīšos. Tēvs Jānis Ancītis bijis pagastā pazīstams sabiedriskais darbinieks – amatnieks, muzikants un senu stāstu stāstītājs. Valdemārs agri iemācījies lasīt, sešu gadu vecumā sacerējis pirmo dzejoli.

Mācījies Aknīstes pamatskolā, izglītoties turpinājis Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā. Dzīvodams Rīgā, brāļa, valodnieka Krišjāņa Ancīša (1911-1963) ietekmē pievērsies valodniecībai. No 1940. gada līdz iesaukšanai Latviešu leģionā 1943. gada martā studējis Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu valodu nodaļā. 

No 1948. gada novembra dzīvo Saldū.

No 1947. līdz 1949. gadam V. Ancītis ir ārštata līdzstrādnieks Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā. 1949. gada rudenī sāk strādāt par darbvedi un vēlāk arī bibliotekāru Cieceres septiņgadīgajā skolā. Kad 1960. gadā Saldū nodibina 3. astoņgadīgo skolu, līdzšinējos Cieceres septiņgadīgās skolas skolotājus un pārējos darbiniekus pārceļ uz jauno skolu. Šeit V. Ancītis strādā līdz 1969. gada augustam, pēc tam nodarbojas tikai ar literāro un pētniecisko darbu.

Literatūrā V. Ancītis vingrinājies kopš bērnības. Pamatskolā bijis žurnāla redaktors, pusaudža gados sācis publicēties jaunatnes žurnālos. Ģimnāzijas gados sarakstīta pirmā nozīmīgākā publikācija “Tautas medicīnas materiāli no Aknīstes”, kas ar brāļa gādību iespiesta LU filologu un filozofu biedrības “Ramave” žurnālā “Ceļi”.

Vācu okupācijas laikā V. Ancītis publicējies izdevumos “Tēvija”, “Rēzeknes Ziņas”; līdz iesaukšanai leģionā vadījis literāro lappusi laikrakstā “Jēkabpils Vēstnesis”.  

Kopš 1962. gada publicējies un vadījis literāro lappusi Saldus rajona laikrakstā, bijis arī Saldus literārās apvienības vadītājs.

1967. gadā iznāk V. Ancīša pirmā grāmata “Bagāti gadi”, kopš tā laika viņš ir sarakstījis, sastādījis un rediģējis vairāk nekā 30 grāmatu. V. Ancīša darbības lauks bijis plašs – daiļliteratūra, literatūras vēsture, novadpētniecība, folklora.

Novadpētniecībā nozīmīga ir V. Ancīša rakstītā “Sēlijas grāmata” (1999), “Cieceres, Ventas un Vadakstes krastos” (vairākos sējumos, 1992-1996), “Aknīstes grāmata” (2007). Atzīmējot Krišjāņa Barona 150. gadskārtu, V. Ancītis ar referātiem par folkloru apbraukājis visu Latviju. Viņa balss bieži dzirdēta radiofonā. Būdams baltu valodnieks, laikrakstos rakstījis par pareizu latviešu valodas lietošanu. Rakstījis arī par teoloģiskiem jautājumiem.

V. Ancīša aizraušanās bijusi kalendāru sastādīšana. Viņa sastādītais “Saldus kalendārs” iznāca no 1992.-1995. gadam, “Senču kalendārs” no 1992.-2007. gadam, tam vāka ilustrāciju autore desmit gadus bija Jēkabpils māksliniece ekslibriste Aina Karlsone.

Rakstnieku savienības biedrs kopš 1968. gada. Saņēmis vairākus apbalvojumus. 1994. gadā V. Ancītim piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis (V šķira), 1996. gadā kļuvis par Saldus pilsētas Goda pilsoni. 2001. gadā saņēmis Lielo folkloras gada balvu.

Apbedīts Saldus kapsētā. 
2007. gadā Aknīstes bibliotēka ir nosaukta Valdemāra Ancīša vārdā.

Informācijas avoti:

Ancītis Valdemārs. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga : Zinātne, 2003. 27. lpp. ISBN 9984698483

Ar Triju Zvaigžņu ordeņa starojumu. Ordeņa kavalieris Valdemārs Ancītis. / sagat. V. Ozols. Laikraksta Latvijas Vēstnesis tīmekļa vietne [tiešsaiste]. Rīga [skatīts 2024. g. 20. maijā]. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/52553

Bērsons, I. Valdemārs Ancītis 1921.6.VI - 2006.5.XII. Laikraksta Diena tīmekļa vietne [tiešsaiste]. Rīga [skatīts 2024. g. 20. maijā]. Pieejams: https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/valdemars-ancitis-1921.6.vi-2006.5.xii-12986520

Valdemārs Ancītis. literatura.lv, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latvijas un latviešu literatūras vortāls [tiešsaiste]. [skatīts 2024. g. 20. maijā]. Pieejams: https://www.literatura.lv/personas/valdemars-ancitis

Valdemārs Ancītis. Virtuālā datubāze TIMENOTE [tiešsaiste]. Rīga [skatīts 2024. g. 20. maijā]. Pieejams: https://timenote.info/lv/Valdemars-Ancitis