Antinis Roberts

Roberts Antinis dzimis Rubenes pagasta Kaldabruņā, Raiņa bērnības vietu tuvumā. 

Ģimene pārceļas uz dzīvi Lietuvā – sākumā Zarasos, vēlāk apmetas Rokišķos, kur Roberts mācās Rokišķu sākumskolā un vidusskolā. 

Profesionālo izglītību Roberts Antinis ieguva Kauņas mākslas skolas skulptūras nodaļā (1922-1927).

1927. gadā viņš veidoja diplomdarbu – pieminekli neatkarības cīņās kritušajiem karavīriem. Šis darbs guva ievērību, un 1928. gadā mākslinieks saņēma Lietuvas Izglītības ministrijas piešķirto stipendiju profesionālās izglītības turpināšanai Parīzē.

No 1928. līdz 1933. gadam viņš mācījās Francijā, Parīzes Nacionālajā dekoratīvās mākslas augstskolā un līdztekus apmeklēja nodarbības privātajā Žuljena akadēmijā pie Anrī Brušāra un Paula Maksimiliana Landovska. Studējot Parīzē, Antinis piedalījās izstādēs un konkursos, ceļoja. 

Vasaras brīvlaikos tēlnieks uzturējās Lietuvā un izveidoja vairākus neatkarības cīņu atcerei veltītus pieminekļus Biržos, Kretingā un Rokišķos. Par vienu no visiespaidīgākajiem R. Antiņa darbiem pamatoti var uzskatīt gaišpelēkā granītā cirsto pieminekli Kauņā. Tajā redzams Koklētājs-Laika vecis.

Koklētāja tēls uzstādīts arī Rīgā, Mežaparkā.

No 1941. līdz 1951. gadam Antinis strādā par pasniedzēju Kauņas Lietišķās un dekoratīvās mākslas institūtā, pēc tam nododas tikai mākslinieciskai jaunradei.

Mākslinieks piedalījies memoriālo pieminekļu projektu konkursos „Salaspils” (1963.g., 2.prēmija) un Kauņas 9.Forts (1970), veidojis figurālas kompozīcijas „Kara Šausmas” (1963), „Cīņa” (1970), „Uzvara” (1976).

Piedalījies mākslas izstādēs. Personālizstādes: Kauņā (1962; 1974), Viļņā (1963; 1967), Daugavpilī (1967), Rīgā ( 1977).

1969. gadā Antinim piešķirta Lietuvas PSR Valsts prēmija, 1973.gadā – Lietuvas PSR Tautas mākslinieka goda nosaukums.

Turpmāko dzīvi dzīvoja Kauņā. R. Antinis savā radošajā darbā juta un uzturēja saikni ar Latviju. Viņš runāja latviski, bieži brauca uz Rīgu, tikās ar latviešu tēlniekiem. Reizēm pat vairākus mēnešus strādāja Dzintaru jaunrades namā.

Mākslinieks apbedīts Lietuvā, Pjatrašjunu kapsētā. Tēlnieka māte atdusas Latvijā, Lašu kapos, kapa pieminekli veidojis R.Antinis. Lašu kapos atrodas vēl divas Antiņa darinātas piemiņas plāksnes – Fricim un Kārlim Zvejniekiem.

Informācijas avoti:

Tiešsaistes tīmekļa vietne BALTAI [tiešsaistes resurss]. Lietuva [skatīts 2024. gada 01. novembrī]. Pieejams: http://baltai.weebly.com/skulpt363ra.html

Vikipēdija, brīvā enciklopēdija [tiešsaistes resurss]. [skatīts 2024. gada 01. novembrī]. Pieejams: https://lt.wikipedia.org/wiki/Robertas_Antinis_(1898)