- Uzvārds Vārds Dreimanis Marģers
- Dzīves dati 18.10.1937. – 04.05.1999.
-
Izglītība
Cēsu pamatskola
Cēsu 1. vidusskola
Cēsu mūzikas vidusskola (diriģēšanas nodaļa)
Latvijas Valsts konservatorija (mūzikas pedagoģijas nodaļa) -
Darbs
Līgatnes vidusskola (dziedāšanas skolotājs)
Līgatnes papīrfabrikas koris (vadītājs)
Rīgas 2. vidusskola (dziedāšanas skolotājs)
P. Stradiņa slimnīcas sieviešu koris (diriģents)
Jēkabpils 3. vidusskola (dziedāšanas skolotājs)
Jēkabpils kultūras (Tautas) nama jauktais koris (vadītājs)
Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skola (direktors)
Jēkabpils rajona virsdiriģents
Jēkabpils rajona laikraksts “Padomju Daugava” (ārštata korespondents)
Jelgavas Mūzikas vidusskola (direktors)
Dobeles rajona skolotāju Tautas koris un koris “Tērvete” (diriģents)
Latvijas Televīzijas Mūzikas raidījumu redakcija (vecākais redaktors, nodaļas vadītājs)
Izdevniecība “Baltika” (realizācijas daļas vadītāja asistents)
- Profesija Diriģents, mūzikas pedagogs
Marģers Dreimanis dzimis Cēsu apriņķa Lizuma pagastā.
No 1945. gada mācījies Cēsu pamatskolā, 1956. gadā absolvējis Cēsu 1. vidusskolu. Tālāk mācījies Cēsu mūzikas vidusskolas diriģēšanas nodaļā, ko beidzis 1959. gadā. Nosūtīts darbā par dziedāšanas skolotāju uz Līgatnes vidusskolu. 1959.-1961. gadā vadījis Līgatnes papīrfabrikas kori, piedalījies 1960. gada Dziesmu svētkos. Vadījis Līgatnes papīrfabrikas kluba sieviešu sekstetu un vīru vokālo kvartetu.
1961. gadā iestājies Latvijas Valsts konservatorijas mūzikas pedagoģijas nodaļā diriģēšanas specialitātē, ko absolvējis 1965. gadā. Studiju laikā no 1962. līdz 1964. gadam bijis dziedāšanas skolotājs Rīgas 2. vidusskolā, 1964.-1965. gadā – P. Stradiņa slimnīcas sieviešu kora diriģents.
Pēc augstskolas 1965. gadā norīkots darbā uz Jēkabpili, sākumā strādājis Jēkabpils 3. vidusskolā. Vadījis Jēkabpils kultūras (Tautas) nama jaukto kori. No 1973. līdz 1977. gadam bijis Jēkabpils mūzikas skolas (Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skola) direktors un Jēkabpils rajona virsdiriģents.
No 1966. līdz 1977. gadam bijis Jēkabpils rajona laikraksta “Padomju Daugava” ārštata korespondents, rakstījis par mūzikas dzīves, amatiermākslas un muzikālās audzināšanas jautājumiem.
Jēkabpilī Dreimanis dzīvoja pašā Daugavas krastā – nelielā mājiņā Pļaviņu ielā tilta tuvumā.
1977. gadā pārcelts darbā uz Jelgavu, kur līdz 1980. gadam bijis mūzikas skolas direktors. No 1977. gada bijis Dobeles rajona skolotāju Tautas kora un kora “Tērvete” diriģents.
No 1980. līdz 1993. gadam strādājis Latvijas Televīzijas Mūzikas raidījumu redakcijā par vecāko redaktoru un nodaļas vadītāju, veidojis raidījumu ciklus “Populāri operu kori”, “Tālu skan novadiņš”, “Jaunie Tautas kolektīvi” u.c.
No 1993. līdz 1997. gadam bijis izdevniecības “Baltika” Realizācijas daļas vadītāja asistents.
M. Dreimanis apbedīts Cēsu kapos.
Informācijas avoti:
Mākslinieciskās pašdarbības skatei gatavojoties. “Līgatnes Papīrnieks”, Nr.1, 1961, 27.janv., 2.lpp. Pieejams:
Panorāma. Jēkabpils. “Dzimtenes Balss”, Nr.22, 1969, 30.maijs, 3.lpp. Pieejams:
Madona met tiltu. “Dzimtenes Balss”, Nr.25, 1972, 22.jūn., 3.lpp. Pieejams:
Skola gaida vārdu. “Padomju Jaunatne”, Nr.134, 1982, 14.jūl., 4.lpp. Pieejams:
Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skola. Vikipēdija, brīvā enciklopēdija [tiešsaistes resurss]. [skatīts 2024. gada 03. decembrī]. Pieejams:
https://lv.wikipedia.org/wiki/Arv%C4%ABda_%C5%BDilinska_J%C4%93kabpils_m%C5%ABzikas_skola