- Uzvārds Vārds Goba Alfrēds
- Pseidonīms J. Dokalnietis, Vectēvs
- Dzīves dati 23.11.1889. – 31.01.1972.
-
Izglītība
Dignājas Ģipterānu pamatskola
Biedrības "Latvija" vakara kursi
Latvijas Universitāte (filoloģijas fakultāte)
A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte (vēstures un filozofijas nodaļa) -
Darbs
Kantorists
Rakstvedis
Dziedāšanas biedrības bibliotēka (bibliotekārs)
Izdevums “Ilustrēts Žurnāls” (redakcijas sekretārs)
Žurnāls “Labietis” (redaktors)
Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija (informācijas un propagandas pārvalde)
Rīgas bibliotēkās
Vilhelma Ķuzes fabrika
LPSR Zinātņu akadēmija
Alfrēds Goba dzimis Dignājas pagasta Slīderu mājās saimnieka ģimenē. Beidzis Ģipterānu skolu.
1908. gada rudenī A. Goba ierodas Rīgā, sāk iet Palīdzības biedrības “Latvija” vakara kursos, kur latviešu valodu un rakstniecību māca rakstnieks Augusts Saulietis. Tas A. Gobu pievērš rakstniecībai, viņš sāk rakstīt dzeju.
No 1912. līdz 1915. gadam dzīvojis Maskavā, pabeidzis Alfonsa Šaņavska tautas universitātes vēstures un filozofijas nodaļu.
Pirmā pasaules kara laikā dzīvo Baku, strādā par kantoristu. Apprecas un 1918. gadā atgriežas dzimtajā Dignājā. 1919. gadā Dignājas pagasta valdē sāk strādāt par rakstvedi, bet literārās intereses dēļ maina amatu, sākot strādāt par bibliotekāru Dziedāšanas biedrības bibliotēkā.
Sekojot novadnieka mākslinieka Alberta Prandes uzaicinājumam, A. Goba 1922. gada nogalē pārceļas uz Rīgu, kur kļūst par izdevuma “Ilustrēts Žurnāls” redakcijas sekretāru. A. Goba ir viens no autoriem izdevumam “Latvju rakstniecība portrejās”.
20.-30. gados ražīgi strādā literatūrvēsturē un kritikā, publicējot vairāk nekā 1000 rakstu un recenziju. Biogrāfiskās apceres, kas publicētas daudzos A. Gobas sastādītos “Rakstu” izdevumos, ir tapušas, savācot plašu autentisku dokumentu klāstu. Vēlāk šie materiāli tiek nodoti sabiedrībai – 30. gadu sākumā Valsts bibliotēkā nonāk Doku Ata un Pērsieša rokraksti. Pētījis Jura Neikena, Kronvaldu Ata, Andreja Pumpura u.c. personību darbus.
1933.-1940. gadā bijis dievturu žurnāla “Labietis” redaktors, darbojies dievturu reliģiskajā kustībā. Paralēli 1934.-1937. gadā strādājis Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Informācijas un propagandas pārvaldē.
No 1937. līdz 1948. gadam strādājis dažādās Rīgas bibliotēkās, V.Ķuzes fabrikā, LPSR ZA un autortiesību aizsardzības pārvaldē. 1945. gadā neilgi bijis apcietinājumā par PSRS apmelošanu, taču pierādījumu trūkuma dēļ atbrīvots.
A.Goba turpina aktīvi strādāt, raksta atmiņas par latviešu kultūras darbiniekiem. Pēc Otrā pasaules kara A. Gobas literārajā apdarē izdotas K. Miesnieka “Mana dzīve un darbs mākslā” (1959) un A. Amtmaņa-Briedīša “Pretim saulei” (1936). Krājumos “Latviešu tēlotāja māksla” publicētas A. Gobas apceres par māksliniekiem K. Miesnieku, A. Štrālu, V. Zeltiņu.
Mūža nogalē A. Goba rakstījis un vācis arī citu kultūras darbinieku atmiņas, ko nodevis tagadējā Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejā. Viņa rokrakstu materiāli glabājas Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā.
Visu mūžu vācis materiālus arī par dzimto Dignāju un Sēļu zemi. Atsaucoties K. Ulmaņa Draudzīgajam aicinājumam, A. Goba Ģipterānu skolai ziedojis daudz vērtīgu grāmatu. Darbojies ar vairākiem literārajiem pseidonīmiem.
Pēc smadzeņu triekas 1970. gadā A. Goba bija daļēji paralizēts. Mūžībā aizgājis 1972. gada sākumā, apbedīts Slokas kapsētā.
Informācijas avoti:
Latvijas Enciklopēdija, 2.sēj., Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība, 2003. 605.lpp. ISBN 998494820x. ISBN 9984948226.
Alfrēda Gobas simtgade. “Labietis”, Nr.78, 1989, 1.jūl., 2.-4.lpp. Pieejams:
Alfrēds Goba un literatūras vēsture. “Karogs”, Nr.11, 1989, 1.nov., 153.lpp. Pieejams:
Goba Alfrēds. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija: personālijas, avoti, termini [tiešsaistes resurss]. Rīga [skatīts 2025. gada 06. janvārī]. Pieejams:
http://en.lulfmi.lv/?p=1355&kopa=6&r=goba-alfreds
Alfrēds Goba. Virtuālā datubāze TIMENOTE [tiešsaistes resurss]. Rīga [skatīts 2025. gada 06. janvārī]. Pieejams:
