Jakubovskis Arnolds

Arnolds Jakubovskis dzimis 1932. gada 8. martā Dignājas pagasta Kamoļos jaunsaimnieku Jāņa (1910–1987) un Martas (dzim. Muižniece; 1910–1990) ģimenē. Mazā Arnolda, iesaukta par Puiku, bērnība paiet laukos – Dignājas Apšusalās un dzimtajos Kamoļos. Kad tēvs sāk strādāt Meņķu tupeļu cehā, gatavojot koka zoles tupelēm un papēžus kurpēm, zābakiem, ir iespējams iekrāt naudu un 1939. gadā nopirkt māju Līvānos tieši pie Dubnas ietekas Daugavā.

1940. gadā sākas skolas gaitas. Vācu laikā skolā ir izvietotas armijas daļas. Mācības notiek dažādās pilsētas ēkās trīs maiņās. Jau pirmajos skolas gados Arnolds daudz lasa. Mācoties Līvānu vidusskolā, zēns iesaistās skolas pašdarbībā: spēlē teātri, dejo tautiskās dejas, aizraujas ar basketbolu, volejbolu, slēpošanu. Būdams 10. klases skolnieks, spēlē Līvānu pilsētas futbola komandā.

1951.–1953. gadā Arnolds mācās Daugavpils Valsts skolotāju institūta Fizikas–matemātikas fakultātē, ir viens no labākajiem institūta slēpotājiem. 1953. gadā sāk strādāt Jēkabpils rajona Sēlpils septiņgadīgajā skolā par mācību daļas vadītāju, fizikas un fizkultūras skolotāju, pievēršot lielu uzmanību sportam un tūrismam.

Pēc obligātā dienesta armijā, kas aizvadīts Sibīrijā, 1957. gada 1. martā Arnolds sāk darba gaitas Ābeļu septiņgadīgajā skolā. Māca matemātiku, fizkultūru, ir internāta audzinātājs, organizē vietējo sporta dzīvi, iesaistās pašdarbībā. Skolotāja audzēkņi gūst panākumus ne tikai rajonā un republikā, bet arī citviet Padomju Savienībā, piedalās vairākās (3., 4., 5.) PSRS Tautu spartakiādēs Maskavā.

Ābeļu pamatskolā A. Jakubovskis nostrādā 45 gadus. Trenējis sportistus, organizējis un tiesājis dažāda mēroga sacensības, sportisko azartu ieaudzinājis arī saviem skolēniem.

1982. gadā saņēmis Vissavienības goda nozīmi “Teicamnieks fiziskajā kultūrā un sportā” un krūšu nozīmi “Teicamnieks tautas izglītības darbā Latvijā”.

1977. gadā sākas vēl viena skolotāja mūža aizraušanās – novadpētniecība. Gatavojoties Ābeļu skolas 140 gadu jubilejai (skola dibināta 1840. gadā), direktores Ņinas Pūcītes pamudināts, Arnolds sāk vākt skolas vēstures materiālus. Tiek iegūti vērtīgi atmiņu stāsti, bet pēc tam izveidots skolas muzejs.

Pēc A. Jakubovska ierosmes 2002. gada aprīlī Ābeļu pagastā atklāj vēstures un novadpētniecības muzeju, kuru viņš vada līdz 2020. gadam. Izstrādājis arī vairākus tūrisma maršrutus pa pagasta ievērojamākām vietām.

Mūža garumā bijis aktīvs Ābeļu teātra aktieris.

Īpaši pētījis Akurateru dzimtu. Rakstnieka Jāņa Akuratera dzimtas pētniecības, pulcēšanas un popularizēšanas ceļi aizveduši Latvijā un tālāk pasaulē. Arnolds piedalījies Akurateru dzimtas salidojumos. Tagad ikviens, kas interesējas par Akurateriem, zina romantisko stāstu par dzimtas rašanos, kādam Napoleona pulku franču kareivim paliekot Salas kroga apvidū pie kādas vietējās daiļavas...

Vēlāk kopā ar rakstnieci Lūciju Ķuzāni mēģināts arī izsekot rakstnieka un viņa brāļa Pētera pēcteču atzariem. 2007. gadā par Akurateru dzimtas izpēti un popularizēšanu saņēmis Daugavas Savienības Gada balvu.

Miris 2021. gada 29. decembrī. Apbedīts Ābeļu kapos.

Informācijas avoti:

Grīnberga, Māra. “Mums pieder nākamajie laiki!”. Jaunais Vēstnesis, 2007, 18.maijs, 6.-7.lpp. ISSN 1691-1512

Grīnbergs, Andris. Patriotisma skolotājs. Latvijas Avīze, 2011, 12.nov., 18.lpp. ISSN 1691-1229

Kalniņa, Daiga. Ar Daugavu un Akurateru sirdī. Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, Nr.141, 2007, 19.jūn., 14.lpp. ISSN 1407-3463

Mikanovska, Sandra. Arnolds Jakubovskis: dzīvē sev uzlikto plānu esmu izpildījis. Jaunais Vēstnesis, Nr.23, 2012, 20.marts, 7.lpp. ISSN 1691-1512

Zone, Inese. Matemātiķis ar sportista un novadpētnieka dvēseli. Brīvā Daugava, Nr.38, 2018, 4.apr., 5.lpp. ISSN 1407-9828

Mūžībā devies skolotājs, sporta dzīves organizators, novadpētnieks Arnolds Jakubovskis (1932.03.08. – 2021.12.29.) radio1.lv tīmekļa vietne [tiešsaiste]. 2022 [skatīts 2022.gada 1.martā]. Pieejams: https://radio1.lv/lv/Sabiedribas-zinas/1/51594/Muziba-devies-skolotajs-sporta-dzives-organizators-novadpetnieks-Arnolds-Jakubovskis