Kaminskis Vilis

Vilis Kaminskis dzimis Elkšņu pagastā. Izglītojies Jēkabpils pilsētas skolā.

Krievijas impērijas armijā iestājies 1896. gadā, 1900. gadā beidzis Viļņas junkuru skolu. Dienējis dažādos amatos 97. Vidzemes kājnieku pulkā. No 1914. g. cīnījies frontē pret Vāciju, būdams rotas, vēlāk bataljona komandieris. 1915. gadā ievainots (zaudējis kāju) un kritis gūstā. Apbalvots ar Staņislava ordeņa II šķiru, Jura krusta IV šķiru. Latvijā atgriezies 1918. gada vasarā.

1919. gada augustā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, ieskaitīts 2. Vidzemes divīzijas štābā. Bermontiešu uzbrukuma laikā iecelts par Rīgas kaujas rajona labā spārna priekšnieku.

1919. gada 8.-10. oktobrī Andrejostas un Kundziņsalas rajonā ar izcilu drosmi un aukstasinību uzmundrinājis mūsu vāji bruņotās, demoralizētās vienības, tā ievērojami sekmēdams kaujas iecirkņa noturēšanu. Par šīm cīņām 1924. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.

Pēc bermontiešu sagrāves paaugstināts par pulkvedi. 1920. gadā nosūtīts uz Lietuvas ģenerālštābu. 1921. gada aprīlī iecelts par Galvenā štāba apmācības daļas priekšnieku. 1924. gada martā iecelts par Armijas komandiera štāba strēlnieku inspektoru.

Atvaļināts 1931. gadā. Piešķirta jaunsaimniecība Skrudalienas pagastā, dzīvojis Rīgā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira). Latvijas brīvvalsts pēdējos gados pārcēlies uz dzīvi Daugavpilī.

Padomju okupācijas gadā apcietināts, deportēts uz Severurallagu Sverdlovskas apgabalā. 1942. gada 4. novembrī notiesāts uz pieciem gadiem ieslodzījumā un nometinājumu Krasnojarskas apgabalā. Miris Vostokurallagā 1943. gada 2. februārī.

Informācijas avoti:

Latvijas Enciklopēdija, 2. sēj., Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība, 2003. 418. lpp. ISBN 998494820x. ISBN 9984948226.