Kārtiņš Mārtiņš

Mārtiņš Kārtiņš dzimis Seces pagasta Putras krogā. Mācības sāk Līkummuižas Ģērķu mājās izvietotajā skolā, vēlāk mācās Altenes-Brunavas pagastskolā.

Laikā no 1893. līdz 1915. gadam nodibināja privāto skolu Krustpilī, svētdienas skolu un bija pērminderis Jēkabpils luterāņu draudzē, nodibināja un vadīja "Zilā Krusta " biedrību, kura rūpējās ne tikai par garīgo dzīvi, bet arī sabiedriskā kārtā nodrošināja daudzas sociālās funkcijas, kuras mūsdienās veic pašvaldības. 

Sākoties 1. pasaules karam, M. Kārtiņš kļūst par Jēkabpils dievnama pārzini. Pirmā pasaules kara laikā devies bēgļu gaitās uz Krieviju. 1917. gadā iesvētīts par misionāru, kalpo Tveras, Smoļenskas un Novgorodas guberņā. 1919.gadā pēc kara atgriežoties Jēkabpilī, atsāk dievkalpojumus. Jēkabpilī viņš ir vienīgais garīdznieks, kas sniedz kalpojumu dažādām konfesijām, kā arī atjauno draudzes un vada dievkalpojumus plašā apkārtnē,

No 1919. gada marta līdz 1920. gada maijam kalpo Jēkabpils, Biržu, Dignājas, Krustpils, Sēlpils, Sunākstes un Zasas draudzēs.

No 1920. līdz 1948. gadam kalpo Kurzemē – Sakaslejas, Engures, Mērsraga un Zlēku draudzēs. Ordinēts 1931. gadā Engures baznīcā. Darbojies Aizsargu organizācijā.

Pēdējos divdesmit mūža gadus darbojies dzimtajā pusē, bijis Jaunjelgavas un Seces draudžu mācītājs. 1957. gadā, laikā, kad notika plašas represijas pret baznīcām, Jaunjelgavā uzcēlis jaunu baznīcu, kas nodēvēta tā cēlāja vārdā – Mārtiņa Baltā baznīca. Šeit M. Kārtiņš svinējis savu simtgadi, iegūdams Goda prāvesta titulu – 1966. gada 29. martā Jaunjelgavas baznīcā tika nolasīts Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas lēmums paaugstināt mācītāju M. Kārtiņu Goda prāvesta pakāpē.

Viegls nav bijis mācītāja privātās dzīves ceļš. M. Kārtiņam bijušas trīs laulības, mūžībā aizgāja gan pirmā, gan otrā sieva, atstājot viņu ar vairākiem mazgadīgiem bērniem sarežģītā laikmetā, uz karu fona, baku epidēmijā nomirst divi dēli.

M. Kārtiņš nodzīvoja garu un raženu mūžu, mūžībā aizgājis 102 gadu vecumā Jaunjelgavā. Izvadīts no Jēkabpils dievnama, apbedīts Jēkabpils pilsētas kapos.

Jēkabpils pilsētas bibliotēka un biedrība “Jēkabpils mantojums” 2016. gadā identificēja dzimtas kapu un kopā ar baznīcas draudzi sakārtoja Mārtiņa Kārtiņa atdusas vietu, kā arī ar viņa 150 gadu atcerei veltītās izstādes "Un līdz pašam vecumam es būšu tas pats..." palīdzību cēla gaismā mācītāja dzīvesstāstu un viņa svētīgo kalpošanu.

Informācijas avoti:

Karlsone, Aina, Lukšēvica, Dace, Plāte, Modris. Jēkabpils Sv. Miķeļa evaņģēliski luteriskās baznīcas un draudzes 200 gadu pastāvēšanas piemiņai 1807-2007. Jēkabpils, 2010. 31.-33. lpp.

Ābolniece, Ligita. “Es jau bērns būdams, domāju par mūžību”. Jaunais Vēstnesis, Nr. 36, 2016, 10. maijs, 6. lpp. ISSN 1691-1512

Zone, Inese. “Kungs, sūti mani, ja es esmu derīgs!”. Brīvā Daugava, Nr. 54, 2016, 13. maijs, 4. lpp. ISSN 1407-9828

Evaņģēliski luteriskās baznīcas Goda prāvesta Mārtiņa Kārtiņa 150 gadu atceres pasākumi Jēkabpilī. 2016. gada 30. aprīlis. Tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļa vietne “Facebook” [tiešsaiste]. [skatīts 2026. g. 17. martā]. Pieejams: https://www.facebook.com/events/613745608782554/

Luterāņu baznīcas vēsture Jaunjelgavā. Jaunjelgavas evaņģēliski luteriskās draudzes tīmekļa vietne [tiešsaiste]. Jaunjelgava [skatīts 2026. g. 17. martā]. Pieejams: https://baltabaznica.weebly.com/vesture.html

Mārtiņš Kārtiņš. Virtuālā datubāze TIMENOTE [tiešsaiste]. Rīga [skatīts 2026. g. 17. martā]. Pieejams: https://timenote.info/lv/Martins-Kartins