Ķuzāne Lūcija

Jēkabpils Goda pilsonis (2001).

Lūcija Ķuzāne (dz. Medne) dzimusi Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā, Gricgales krogā. Tēvs  Kristaps Mednis - pulksteņmeistars un fotogrāfs, agrārreformas laikā krogu saņēmis savā īpašumā. L.Ķuzāne ir kroga mantiniece, kur aizvadītas daudzas mūža vasaras.

Mācījusies Gricgales, vēlāk Mēmeles pamatskolā. Otrā Pasaules kara laikā kļuvusi par ģimnāzisti Jēkabpils ģimnāzijā, kuru beigusi 1947.gadā. Studējusi latviešu valodas filoloģiju Rīgas Pedagoģiskajā institūtā, ko absolvējusi 1955.gadā. 31 gadu strādāja par skolotāju, no tiem – 28 gadus Jēkabpilī: 1950.-1966.g. skolotāja Jēkabpils 1.vidusskolā, 1966.-1978.g. – Jēkabpils Ekonomiskajā tehnikumā.

Pirmā L.Ķuzānes literārā publikācija bija Jēkabpils rajona laikrakstā “Padomju Daugava” – ceļojuma apraksts par Čehoslovākiju 1957.gadā, kas viņu ierosināja pie laikraksta veidot jauno autoru apvienību. Par tās konsultantu pieaicināja rakstnieku Eduardu Salenieku. Regulāras literārās publikācijas un apraksti vēlākos gados parādījās ne tikai vietējā avīzē, bet arī laikrakstos “Cīņa”, “Literatūra un Māksla”, “Skolotāju Avīze”, žurnālos “Karogs” un “Skola un Ģimene”. Vēlāk Jēkabpils jauno autoru apvienības konsultants bija Jānis Niedre, kas mācīja rūpīgi strādāt ar valodu, un tas deva rezultātu – 1962.gada republikas aprakstu konkursā L.Ķuzāne ieguva otro vietu. Vēlāk pati L.Ķuzāne veica nozīmīgu darbu jauno literātu izaugsmes veicināšanā.

Pārrāvumu radīja 1966.gads, kad skolotāja izteicās, ka nevar gribēt gudrus skolēnus, ja nemāca viņus patstāvīgi domāt, bet tikai prasa atgremot frāzes par komunisma uzcelšanu. Sacēlās "vētra". “Pareizie” gribēja Lūcijai atņemt tiesības strādāt par skolotāju. Tomēr turpināt skolotājas gaitas piedāvāja Jēkabpils Ekonomiskajā tehnikumā.

1983.gadā L.Ķuzāne kļuva par Latvijas Rakstnieku savienības biedri. 

Īpaši pievērsusies Sēlijas izpētei, kļuvusi par vienu no spilgtākajām Sēlijas cilvēku atklājējām un popularizētājām. Publicējusi vairāk kā 20 grāmatas, galvenokārt prozu par dzimto novadu un tā cilvēku likteņiem. Nozīmīgākās ir grāmatas par rakstniekiem Jūliju Dievkociņu, Jāni Jaunsudrabiņu (tajā skaitā atkārtots, papildināts izdevums 2017.gadā “Saule mūžam mana”), Jāni Veseli un Aleksandru Pelēci. Piedalījusies vairāku kopkrājumu veidošanā, veidojusi dzejas izlases, rediģējusi citu autoru darbus. LĶuzānei bijuši vairāki simti publikāciju dažādos preses izdevumos. Rakstnieces 85 gadu jubilejā izdevniecība “Aleksandra Pelēča lasītava” izdevusi Ainas Karlsones grāmatu “Lūcija Ķuzāne”.

2014.gadā iznākusi L.Ķuzānes grāmata, kas ir pētījums par rakstnieces dzimtu – “No kurienes nākam”, kas uzskatāms par būtisku Latvijas rakstītās vēstures daļu.

2016.gadā klajā laista grāmata “Cik zaļas lapas kokam...”, kurai L.Ķuzāne bija autore un redaktore. Grāmatā apkopotas Jēkabpils Ekonomiskā tehnikuma (tagadējā Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikuma) 1975.gada izlaiduma audzēkņu atmiņas un apceres, kā arī rakstnieces tēlojumi. L.Ķuzāne bija šī kursa audzinātāja.

2017.gadā rakstniecei tika pasniegts Kultūras ministrijas apbalvojums - Atzinības raksts par mūža ieguldījumu Latvijas rakstniecībā un Jāņa Jaunsudrabiņa personības un literārā mantojuma pētniecībā. 

2021. gadā iznākusi L. Ķuzānes grāmata "Mūsu mūžu dienas Sēlijā", bet 2022. gadā "Aizmūža ļaudis" (Pētījums par Ķuzānu dzimtu). 

Pēdējos mūža gadus rakstniece pavadīja pie dēla Rīgā. Viņas pēdējā grāmata, kuru rakstniece paspēja pabeigt, ir “Glupās meitas piezīmes”.

Mūžībā devās 2025. gada 13. maijā.

Lūcijai Ķuzānei veltīta dokumentālā portretfilma "Ak, pasaulīt!" (2006, autori Andris Grīnbergs, Jāzeps Brencis). 

Informācijas avoti:

Jēkabpils. Jēkabpils : Jēkabpils pilsētas dome, 2002, 142.lpp. ISBN 9984593134

Latvijas enciklopēdija, 3.sēj. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība, 2005, 624.lpp. ISBN 998494820x. ISBN 9984948234.

Līduma I., Ozoliņa L. Neretas novads–daba, kultūrvēsture, personības. Nereta : Biedrība “Upmales mantinieki”, 2016, 54.-55.lpp. ISBN 9789934190926

Grīnberga, M. Lūcijai Ķuzānei Triju Zvaigžņu ordenis. Jaunais Vēstnesis, 2003, 25.apr., 1.lpp. ISSN 1691-1512

Grīnbergs, A. Iemūžina ievērojamākos jēkabpiliešus. Latvijas Avīze, 2008, 21.apr., 5.lpp. ISSN 1691-1229

Sleže, A. Rakstniecei Lūcijai Ķuzānei pasniegts Kultūras ministrijas apbalvojums. Jaunais Vēstnesis, Nr.96, 2017, 15.dec., 2.lpp.

Ak, pasaulīt! Rakstniece un Sēlijas novada pētniece Lūcija Ķuzāne (2006). Jēkabpils pilsētas pašvaldības tīmekļa vietne [tiešsaiste]. [skatīts 2020.g. 12.nov.]. Pieejams: https://www.jekabpils.lv/lv/multimediji/video/ak-pasaulit-rakstniece-un-selijas-novada-petniece-lucija-kuzane-2006

Laikraksta Brīvā Daugava tīmekļa vietne [tiešsaiste]. Jēkabpils [skatīts 2018.g. 23.okt.]. Pieejams:http://www.bdaugava.lv/zinas/selija-man-to-ir-atlidzinajusi/

Laikraksta Brīvā Daugava tīmekļa vietne [tiešsaiste]. Jēkabpils [skatīts 2021.g. 3.janv.]. Pieejams: http://www.bdaugava.lv/zinas/tapusi-ekonomiska-tehnikuma-septindesmito-gadu-paaudzes-atminu-gramata

Prezentē filmu par slaveno jēkabpilieti. Jēkabpils Laiks, informatīvais portāls [tiešsaiste]. 2006 [skatīts 2021.g. 2.febr.]. Pieejams: http://jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&op=out&id=3582&r=Jekabpils