Orehovs Viktors

Pirmais Jēkabpils pilsētas Goda pilsonis (1989). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II pakāpes (Sudraba) Goda zīmi (1936) un Triju Zvaigžņu V šķiras ordeni (1995).

Viktors Orehovs dzimis 1909.gada 20.maijā Tveras apgabalā, Krievijā. Pēc Pirmā pasaules kara ģimene atgriežas Latvijā.

Mācījies Salas 6-klasīgajā pamatskolā. Pēc Vecbebru dārzkopības un biškopības skolas beigšanas (1929) V.Orehovs strādāja par dārzkopi un dārzkopības agronomu Kurzemē (Priekulē), Vidzemē (Rūjienā), arī Latgalē (Rēzeknē – bijis dārzkopības pārraudzīšanas biedrības agronoms visā Latgalē).

1930.gadā V.Orehovs sāka dienēt Latvijas armijā: vispirms Liepājā, tad instruktoru rotā Salaspils nometnē, Rīgā. Pēc obligātā dienesta, ko viņš pabeidza Ludzā, robežapsardzības priekšnieks ģenerālis Ludvigs Bolšteins piedāvāja V.Orehovam virsdienestu robežsargos: viņa galvenajos pienākumos ietilptu daiļdārzniecība, uzpošot robežpunktus un visu robežjoslu. Tā kā piedāvājums ir interesants, V.Orehovs tam piekrīt un līdz Latvijas okupācijai 1940.gadā darbojas robežsardzes dienestā dārznieka amatā. 1936.gadā viņš kā Robežsargu brigādes I Dagdas bataljona sargs un dārzkopis saņem Triju Zvaigžņu ordeņa II pakāpes (Sudraba) goda zīmi. Šajā laikā viņš izveidojis dekoratīvo apstādījumu joslu 100 km garumā gar Krievijas robežu. 

1941.gadā V.Orehovs nodibināja Jēkabpils dārzniecību, kur strādāja līdz 1973.gadam par agronomu un dārzniecības vadītāju.

V.Orehovs ir izveidojis ap 450 gladiolu un 300 liliju šķirņu. Starptautiskajā liliju sarakstā reģistrētas vairāk nekā 130 Orehova jaunšķirnes.

Ievērojamākās izveidotās šķirnes:

· gladiolas – „Brīvība”, „Dzintarzeme”, „Dzintra”, „Jēkabpiliete”, „Līgo vakars”, „Orehova brīnums”, „Sniega māte”, „Zelta jaunība”;

· lilijas – „Baltā dāma”, „Cerība”, „Diriģents”, „Nakts tango”, „Saule”, „Vasaras prieks”, „Zelta vainags”.

Viena no starptautiski zināmākajām ir “Tango” liliju grupa, kurā rezultāts iegūts, savstarpēji krustojot lilijas ar zieda centrā sabiezinātu punktojumu. Pirmā šīs grupas lilija uzziedēja 1985.gada vasarā, un tagad tā ir populāra daudzviet pasaulē.

V.Orehovs ir vairāku grāmatu autors: „Mirtes un viņu kopšana” (1934); “Puķkopība” (1936); „Istabas puķes” (1938), kas ir pirmā latviešu oriģinālgrāmata par istabas augiem un vairāk nekā trīsdesmit gadu puķkopjiem bija vienīgā grāmata par šo tēmu; kopā ar V.Nesauli sarakstījis grāmatu „Lilijas” (1970).

Mūžībā aizgājis 1998.gada 6.februārī Jēkabpilī, apglabāts Salas pagasta Dzelznavas kapos.

Informācijas avoti:

Jēkabpils. Jēkabpils : Jēkabpils pilsētas dome, 2002, 144.lpp. ISBN 9984593134

Latvijas Enciklopēdija, 4.sēj. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība, 2007, 617.lpp. ISBN 998494820X. ISBN 9789984948249.

Latvijas brīvvalsts laika robežsargs, robežapsardzības dārzkopis Viktors Orehovs (1909.-1998.) Valsts Robežsardzes koledžas tīmekļa vietne [tiešsaiste]. Rēzekne [skatīts 2020.g. 3.dec.]. Pieejams: http://www.vrk.rs.gov.lv/lat/docs/muzejs/raksti/05.pdf

Viktors Orehovs 1909-1998. Liliju audzētāju biedrības tīmekļa vietne [tiešsaiste]. [skatīts 2020.g. 3.dec.]. Pieejams: http://liliumbalticum.lv/selekcionari/V.Orehovs.htm