Ozoliņš Arvīds

Jēkabpils Goda pilsonis (2002). Apbalvojums piešķirts par mūža ieguldījumu izglītības, tūrisma un bibliotēku attīstībā, novada izpētē un apzināšanā.

A.Ozoliņš dzimis Krievijā, Tomskas guberņā, Pirmā pasaules kara latviešu bēgļu ģimenē, kura 1922.gadā atgriezās Latvijā un sāka dzīvot Jēkabpilī (tēvs bijis maiznieks, pirms kara strādājis Asotes pusmuižas zirgu stallī; māte nākusi no Lielvārdes puses).

A.Ozoliņš mācījies Jēkabpils Valsts komercskolā, kuru beidzis 1938.gadā. Aktīvi piedalījies skolas dzīvē. Vasarās pelnījis naudu, strādājot Ķeguma spēkstacijā un Jēkabpils tilta celtniecībā.

Izglītību turpinājis Latvijas Universitātes Dabaszinību fakultātē, kuru nepabeidz, jo mācības pārtrauc karš un Ozoliņš iesaukts kara dienestā. Pēc Otrā pasaules kara bijis represēts.

Atgriežoties Jēkabpilī, atradis darbu Jēkabpils muzejā (1946-1947), kur izveidojis Dabas nodaļu un bijis tās vadītājs, līdzdarbojies brīvdabas muzeja “Sēļu sēta” izveidē. Vēlāk ilgus gadus strādājis Jēkabpils 1.vidusskolā (Jēkabpils Valsts ģimnāzija) –  bijis ģeogrāfijas skolotājs un bibliotekārs (izveidojis skolas bibliotēku). Viņa iekārtotie kabineti un bibliotēka vienmēr bijuši paraugi kolēģiem republikas mērogā.

Paralēli pedagoga darbam bijis gids, kopumā novadot vairāk nekā 200 ekskursijas –  galvenokārt Jēkabpils pilsētā un Baltijas valstīs, taču nereti arī citās PSRS republikās. Piedalījies Dārzkopības biedrības organizētajās tematiskajās ekskursijās pa Latvijas dārziem.

Kad kļuva populāri tūrisma pārgājieni, Ozoliņš iestājās Tautas universitātes Tūrisma (vēlāk Tūrisma un dabas aizsardzības) fakultātē. Šajā laikā nodibinājās Rīgas ceļojumu un ekskursiju birojs, kā arī Daugavpils birojs. Arvīds iestājās gidu kursos, izstrādāja savu maršrutu par Jēkabpili. Tā kā no bērnu dienām Ozoliņam patika kalni, 1950.gadā viņš īstenoja sapni un devās uz kalnu tūrisma un alpīnisma sagatavošanas nometni Kaukāzā un Krimā. Tur apgūtās iemaņas izmantoja, lai sagatavotu pirmos “alpīnistus” Jēkabpilī un tūrisma grupu vadītājus.

Būdams novadpētniecības un tūrisma darba pamatlicējs Jēkabpils rajona skolās, veicis izpēti Jēkabpilī un tās apkārtnē, ticies ar ļaudīm, uzklausot jēkabpiliešu atmiņu stāstījumus. A.Ozoliņš pazina katru Jēkabpils māju, koku, ielas bruģi un cilvēkus. Daudzus gadus Jēkabpils viesiem centās parādīt pilsētas īpatnējo skaistumu.

Jau būdams pensijā, regulāri piedalījies dažādos Jēkabpils 1.vidusskolas pasākumos, kur aizrautīgi fotografējis, palīdzējis skolas muzejam dažādu pasākumu organizēšanā u.c.

Arvīds Ozoliņš pēdējos dzīves gados savu sirdsdegsmi atdeva tūrismam, darbam pilsētas Ielu komitejās un pensionāru padomē.

A.Ozoliņa vienīgā pastāvīgā dzīves un darba vieta bija Jēkabpils. Viņš uzsvēra, ka jēkabpilieši ir izturīgi ļaudis.

Mūžībā aizgājis 91 gada vecumā, apbedīts Jēkabpils kapsētā.

Arvīda Ozoliņa piemiņai 2010.gadā izveidota portretfilma “Jēkabpils dižozols” (rež. Andris Grīnbergs).

A.Ozoliņa dzīvesbiedre – ilggadēja Jēkabpils pilsētas bibliotēkas vadītāja Lidija Ozoliņa (1924-2019).

Informācijas avoti:

Arvīds Ozoliņš : [nekrologs]. Brīvā Daugava, Nr.24, 2009, 26.febr., 8.lpp. ISSN 1407-9828

Grīnberga, M. Apbalvo labākos. Jaunais Vēstnesis, 2002, 14.nov., 3.lpp. ISSN 1691-1512

Grīnberga, M. Skolotāja dvēseles dārzs. Jaunais Vēstnesis, 2002, 15.okt., 6.lpp. ISSN 1691-1512

Intervija ar Jēkabpils Goda pilsoni Arvīdu Ozoliņu. Ceturtdiena, Nr.136, 2008, 7.jūn., 20., 21.lpp.

Kalniņa, D. Maiznieka dēla ceļojums. Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, Nr.226, 2007, 27.sept., 12.lpp. ISSN 1407-3463

Sporihina, T. Svece, kas izgaiņā tumsu. Jēkabpils Vēstis, Nr.3, 2009, 26.marts, 8.-9.lpp.

Zone, I. Šonedēļ pirmizrāde portretfilmai par Jēkabpils Goda pilsoni Arvīdu Ozoliņu. Brīvā Daugava, Nr.25, 2010, 2.marts, 2.lpp. ISSN 1407-9828

Jēkabpils dižozols. Veltījums Arvīda Ozoliņa piemiņai. 2010. YouTube, video koplietošanas tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļa vietne [tiešsaiste]. 2011 [skatīts 2020.g. 12.nov.]. Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=V5wcKIfKfPc