Pormalis Andrejs

Andrejs Pormalis dzimis Jēkabmiestā (Jēkabpilī) strādnieku ģimenē. Andreja tēvs Jānis Pormalis un māte Līze bija vienkārši darba cilvēki, ienācēji no Biržu pagasta. Tēvs apguva tam laikam ienesīgu amatu – kapracis. Savus dēlus sūtīja augstās skolās. Vecāki apzinājās: visdārgākais mantojums, ko bērniem var atstāt, ir izglītība. Andreja brālis izmācījās par tehnisko zīmētāju un bija pirmais, kas uzzīmēja Jēkabpils ģenerālplānu pēc Pirmā pasaules kara.

Pirmo izglītību Andrejs ieguva Jēkabpils pilsētas skolā. Izglītību turpināja barona Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā. Tur tolaik studēja ap pussimts latviešu mākslinieku, skaita ziņā pārspējot Sanktpēterburgas Mākslas akadēmiju (Štiglica skola darbojās līdz 1924.g.). Nodarbības skolā bija interesantas, tomēr Andrejam bija jādomā arī par dzīves iztiku. Vajadzēja pirkt otas, krāsas. A. Pormalis iekārtojās darbā par statistu operā, kur viņš satikās ar slaveniem māksliniekiem, to vidū Fjodors Šaļapins, Aleksandrs Pirogovs u.c. Darbs operā nešaubīgi atstājis uz A.Pormali lielu iespaidu, veidojot viņa uzvedības kultūru.

Brāļa pierunāts un atbalstīts, Andrejs 1922. gadā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā dekoratīvās glezniecības klasē pie profesora Jāņa Kugas. Tomēr dzimtenes māls aicināja pievērsties keramikai, un viņš pārgāja uz keramikas nodaļu. 1928. gadā ar diplomdarbu „Kamīns” A. Pormalis ieguva mākslinieka – keramiķa grādu.

Pēc Mākslas akadēmijas beigšanas A. Pormalis atgriezās dzimtajā Jēkabpilī. No 1929. līdz 1940. gadam A. Pormalis mācīja zīmēšanu, rasēšanu un mākslas vēsturi Jēkabpils Valsts ģimnāzijā un komercskolā. 

A. Pormalis ir izstrādājis Jēkabpils Valsts ģimnāzijas un komercskolas karoga metu.

A. Pormalis bija arī scenogrāfs – zīmēja ne vien dekorāciju uzmetumus izrādēm, bet arī pats palīdzēja tās gatavot. Vēlākajos gados viņš veidoja dekorācijas skolas izrādēm, ko iestudēja režisors Vilis Segliņš. 1940. gada aprīlī A. Pormalis bija Rīgas Valsts daiļamatu skolas Keramikas nodaļas pasniedzējs un vadīja republikas tautas keramiķu kvalifikācijas celšanas kursus. Īsu brīdi strādājis arī Rēzeknē. Pirms Otrā pasaules kara kopā ar mākslinieku Kārli Miesnieku apceļojis Rietumeiropu.

Otrā pasaules kara beigās A. Pormalis ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Tukumu. Vēlāk ģimene nokļuva tieši Kurzemes katlā. Vecāki gribēja emigrēt, bet kuģis, ar kuru vajadzēja braukt, noteiktajā laikā neizgāja jūrā. Tā viņi palika Latvijā. Pēc kara visa ģimene atgriezās Jēkabpilī.

No 1946. līdz 1950. gadam A. Pormalis bija Jēkabpils Bērnu mākslas skolas direktors. Līdz 1974. gadam vadīja keramikas pulciņu Pionieru namā (tagadējā BJC telpās). Bērni un jaunieši varēja praktiski iepazīties ar trauku podniecību. Jaunie keramiķi A. Pormaļa vadībā 1956. gadā guva panākumus Vissavienības lauksaimniecības izstādē Maskavā. Daudzi labāko autoru darbi tika nosūtīti uz izstādi Ungārijā.

No 1959. gada bijis Mākslinieku savienības biedrs.

Neatlaidīgi strādājot, keramiķis izkopa savu īpatnējo, īpašo stilu. Dažādu toņu krāsaina glazūra bija meistara sirdslieta. Krūzes, vāzes, šķīvji, svečturi, trauku komplekti. Darbos dominēja dabas motīvi – saule, putni, ziedi un vijīgu līniju ritms. Keramiķa darbu kolekcijas ir muzejos Jēkabpilī, Rīgā, Glāzgovā, pie privātajiem kolekcionāriem un arī viņa ģimenes īpašumā.

A. Pormaļa darbi augstu novērtēti starptautiskajās mākslas izstādēs, kur mākslinieks aktīvi piedalījies kopš 1927. gada. Slavenajā Pasaules izstādē Parīzē, kas notika 1937. gadā, viņa “Kamīns” (apskatāms A. Pormaļa mājā) tika godalgots ar sudraba medaļu, kas bija liela atzinība keramiķim, tolaik vēl iesācējam. Tajā pašā gadā saņemtas zelta medaļas I Latvijas daiļamatniecības izstādē Rīgā un Latvijas Lauksaimniecības kameras Zemgales apgabala izstādē Jelgavā. Tika sarīkotas arī kopīgas darbu izstādes ar citiem pilsētas māksliniekiem.

A. Pormalis apbedīts Jēkabpils pilsētas kapos. Kapa pieminekli veidojis tēlnieks Laimonis Blumbergs.

Pie ēkas, kurā dzīvoja A. Pormalis, izvietota memoriālā plāksne (atklāta 1980. gada Mākslas dienās). To veidojusi tēlniece Dzintra Jansone. Mājā ir apskatāma darbnīca, keramikas izstrādājumu ekspozīcija. Iela, kur dzīvojis A. Pormalis, nosaukta viņa vārdā.

Informācijas avoti:

Jēkabpils. Jēkabpils : Jēkabpils pilsētas dome, 2002. 145. lpp. ISBN 9984593134

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 2. sēj. Rīga : Latvijas Enciklopēdija, 1996. 190. lpp. ISBN 5899600578. ISBN 5899600594.

Zone, I. Slavenākajam novada keramiķim - 100. Brīvā Daugava, Nr. 90, 1998, 6. augusts, 4. lpp.

Andrejs Pormalis. Vikipēdija, brīvā enciklopēdija [tiešsaiste]. [skatīts 2023. gada 29. decembrī]. Pieejams: 
https://lv.wikipedia.org/wiki/Andrejs_Pormalis