Dzejnieks, atdzejotājs, literatūrkritiķis, literatūrzinātnieks
(TulkotājiDzejniekiLiteratūra. Valodniecība)
- Uzvārds Vārds Skujenieks Knuts
- Dzīves dati 05.09.1936. – 25.07.2022.
-
Izglītība
Kurmenes pagasta Mūru pamatskola
Taurkalnes Mežvidu skola (-1950)
Jaunjelgavas vidusskola (1950-1951)
Rīgas 2. vidusskola (-1954)
PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts (1951-1961) -
Darbs
Žurnāls "Padomju Latvijas Sieviete"
Laikraksts "Literatūra un Māksla"
-
Apbalvojumi
A. Upīša prēmija (1987)
Jātvingu dzejas prēmija (Lietuva, 1993)
I. Franko prēmija (Ukraina, 1994)
Spānijas Katoļu Izabellas ordenis (1994)
Triju Zvaigžņu ordenis (1995)
T.Trānstremera (Zviedrija, 1998)
Zviedrijas rakstnieku fonda prēmija (2000)
Literatūras gada balva (2001 un 2010)
Lietuvas Lielkņaza Ģedimina ordenis (2001)
2. šķiras Atzinības krusts (2008)
Baltijas Asamblejas balva literatūrā (2008)
K.Skujenieks dzimis Rīgā, tēvs – rakstnieks Emils Skujenieks, māte – Liepājas teātra aktrise Marija Zauerhāgena. Agri zaudēja māti un nokļuva zīdaiņu namā. Bērnību pavadījis Kurmenes un Mazzalves pagastos. No 1939. gada dzīvoja pie tēvamātes Kurmenes pagastā. 1950. gadā absolvēja Taurkalnes pagasta Meža skolu. 1950.-1951. gadā mācījās Jaunjelgavas vidusskolā. 1954.gadā absolvēja Rīgas 2. vidusskolu.
Latvijas Valsts universitātē studējis latviešu filoloģiju (1954-1956). Pēc tam mācījies M.Gorkija Literatūras institūtā Maskavā (1956-1961).
1962. gadā nepamatoti notiesāts par pretpadomju aģitāciju un neziņošanu par bīstamiem valsts noziegumiem. Ieslodzījuma nometnē Mordovijā pavadījis septiņus gadus (1962-1969). 1989. gada 6.jūnijā K.Skujenieks tika reabilitēts.
Lēģerī sacerēti apmēram 1000 dzejoļu, kurus pēc atbrīvošanas nebija iespējams publicēt. Pirmais dzejas krājums “Lirika un balsis” publicēts tikai 1978. gadā. Pavisam iznākuši desmit dzejas krājumi, kā arī atdzejojumi no citām valodām. Dzeja publicēta arī kopkrājumos.
Pēc atgriešanās no izsūtījuma K.Skujenieks pievērsās atdzejai, kļūdams par vienu no ievērojamākajiem cittautu dzejas pazinējiem un tulkotājiem. K.Skujenieks bija poliglots - atdzejojis no Eiropas tautu valodām – gan dzejnieku darbus, gan tautasdziesmas.
2001. gadā iznākusi K.Skujenieka sastādītā un atdzejotā grāmata “Dziesma, ej viegli pa manu sirdi”, kurā sakopoti paraugi no visu Eiropas tautu 20. gadsimta dzejas oriģinālvalodā un Skujenieka atdzejojumā.
Bijis PEN kluba Latvijas nodaļas vadītājs (1989-2002).
Saņēmis daudzas literatūras prēmijas un balvas: A.Upīša prēmiju (1987), Jātvingu dzejas prēmiju (Lietuva, 1993), I.Franko balvu (Ukraina, 1994), Tomasa Trānstremera balvu (Zviedrija, 1998), Zviedrijas rakstnieku fonda balvu (2000), Literatūras gada balvu par labāko atdzejas grāmatu (2001), Ukrainas rakstnieku savienības Goda zīmi (2006), E.Veidenbauma prēmiju (2007), Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu literatūrā (2010), Ministru kabineta balvu par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā un Latvijas nacionālās literatūras attīstībā (2012).
Apbalvots ar Spānijas Katoļu Izabellas ordeni (1994), Triju Zvaigžņu ordeni (1995), Norvēģijas Karalisko Nopelnu ordeni (1998), Lietuvas Lielkņaza Ģedimina ordeni (1999), Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeni (1999), Barikāžu aizstāvju piemiņas zīmi (2001), Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka nozīmi (2005), , Organizācijas “Ukraina-Pasaule” Goda zīmi (2006), 2.šķiras Atzinības krustu (2008), , Polijas Kultūras ministrijas medaļu „Par nopelniem poļu kultūrā” (2014). K.Skujenieka dzejoļu krājumi ir izdoti Armēnijā, ASV, Bulgārijā, Horvātijā, Igaunijā, Itālijā, Kanādā, Lietuvā, Polijā, Ukrainā, Vācijā un Zviedrijā.
Kopš 2000.gada septembra izskaņā Salaspilī notiek Knuta diena, kura veltīta Knutam Skujeniekam.
Kopš 2003.gada ir Salaspils Goda pilsonis.
2014. gadā K.Skujenieks Latvijas Nacionālajai bibliotēkai uzdāvināja savu bibliotēku – 5000 grāmatu, rokrakstu un skaņuplašu.
2018.gadā tiek atvērta multimediālā vietne www.knutsskujenieks.lv, kuras mērķis ir dzejnieka literārā mantojuma un dzīves telpas saglabāšana un popularizēšana virtuālajā vidē.
Informācijas avoti:
Bruņeniece, Ilga. Jaunjelgava. Rīga : Jaunjelgavas novada dome, 2018. 137.lpp. ISBN 9789934511509
Grīnvalde, Ilze. Dzejnieks no vienas valodas otrā, bet bērnībā – no viena pagasta citā. Rīgas Balss, 17.08.1994.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga : Zinātne, 2003. 539.lpp. ISBN 9984698483
Knuts Skujenieks. knutsskujenieks.lv, multimediāla vietne [tiešsaistes resurss]. Rīga [skatīts 2022.gada 17.aug.]. Pieejams: https://www.knutsskujenieks.lv/
Knuts Skujenieks. letonika.lv, TILDE tiešsaistes datubāze [tiešsaistes resurss] Rīga [skatīts 2022.gada 17.aug.]. Pieejams: https://www.letonika.lv/literatura/section.aspx?f=1&id=3111716
Knuts Skujenieks. literatura.lv, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latvijas un latviešu literatūras vortāls [tiešsaistes resurss]. Rīga [skatīts 2022.gada 17.aug.]. Pieejams: https://literatura.lv/lv/person/Knuts-Skujenieks/870856
Mūžībā devies Knuts Skujenieks. km.gov.lv, Latvijas Kultūras ministrijas tīmekļa vietne [tiešsaistes resurss]. Rīga [skatīts 2022.gada 22.aug.]. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/muziba-devies-knuts-skujenieks