Izstāde no novadpētniecības krājuma “Sēļu sētai - 55”
2.-31. maijā darba laikā Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē (Pasta ielā 39).
Maija izstāde no bibliotēkas krājuma materiāliem veltīta Jēkabpils vēstures muzeja brīvdabas nodaļas “Sēļu sēta” 55. gadadienai. Tajā apskatāmi periodisko izdevumu raksti, grāmatas, ieejas biļetes, bukleti, attēli.
Sēļu sēta ir viens no tūristu galamērķiem pilsētā un jēkabpiliešu iecienīta atpūtas vieta Daugavas kreisajā krastā (Filozofu ielā 6). Ienākot “Sēļu sētā”, nokļūstam 19. gadsimtā, varam iepazīt sēļu zemnieku sadzīvi, ikdienu un darbarīkus. Ieiet dzīvojamajā ēkā, klētiņā, pirtiņā, aplūkot varenas dzirnavas. “Sēļu sēta” atrodas uzņēmēja, alus darītavas īpašnieka A. Hikšteina parka teritorijā (Hikšteins bija viens no lielākajiem uzņēmējiem Jakobštatē 19. gadsimta beigās).
Aiz alus darītavas Hikšteins ierīkoja parku, jo koku stādīšana un parku veidošana bijusi uzņēmēja aizraušanās. Hikšteins stādīja galvenokārt no Eiropas ievestos kokus. Ierīkojot parku, viņš ir sacenties ar savu biznesa konkurentu uzņēmēju Alfrēdu Kenu, kurš ap savu netālu esošo muižu arī veidojis parku, stādot tikai Latvijā sastopamos kokus. Hikšteina parka teritorijā joprojām ir saglabājušies dažādi reti koki (ciedru priede, sudrabkļava, Moltkes liepa, platlapu liepa, Krimas liepa).
1949. gadā šo teritoriju pārņēma Jēkabpils vēstures muzejs un 1952. gadā šeit sāka veidot brīvdabas nodaļu. Tās dibinātājs ir muzeja ilggadējais direktors Bruno Arnolds Štokmanis. Muzejs savā īpašumā ieguva arī nelielu zemes gabalu blakus parkam, kur tolaik tika iekārtoti izmēģinājuma lauciņi. Tajos audzēja mazpazīstamas labības un lopbarības kultūras.
“Sēļu sētā” 50. gados tika izvietotas septiņas 19.gs. Sēlijas lauku celtnes (skujkoku guļbūves). Pirmā ēka, kas pārvesta uz šejieni, ir klēts no Aknīstes apkārtnes Skārdupēm (1952). Vēlāk tika pārvesta dzīvojamā māja no Biržu apkārtnes Miķelāniem (1953), klēts ar vienkāršo lieveni no Kalna pagasta Pilskalnu mājām un dzirnavas, kas vēlāk restaurētas (1955). No Kalna pagasta Adumāniem pārvesta pirts, no Vārnavas pagasta – kalve (1957), no Salas pagasta Boķu dzirnavu apkārtnes – ratnīca jeb rija (1958). Diemžēl 2018. gada aprīlī riju nopostīja ugunsnelaime, un Jēkabpils pilsētas dome pieņēma lēmumu izdegušo ēku nojaukt.
