Izstāde "Pēta novadpētnieks. 1949. gada 25. marta deportācijas " (no Eduarda Grīnfelda un Zaigas Lazdiņas kolekcijas)
21.-31. martā darba laikā Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē (Pasta ielā 39).
Martā izstāžu cikla "Pēta novadpētnieks" izstāde veltīta 1949. gada 25. marta deportāciju atcerei. Piedāvājam iepazīties ar Eduarda Grīnfelda un Zaigas Lazdiņas privāto arhīvu fotogrāfijām, kurās fiksētas dzimtas locekļu gaitas izsūtījumā Sibīrijā. Izstādē izmantoti Jēkabpils pilsētas bibliotēkas novadpētniecības krājuma materiāli, periodiskie raksti un grāmatas.
1949. gadā no Jēkabpils apriņķa tika izsūtītas 560 ģimenes, kopā 1800 cilvēku. Nometinājuma vieta – galvenokārt Omskas apgabals. Pēc klasifikācijas, kas norādītas čekas krimināllietās, kā kulaki pārvietotas 424 ģimenes, pārējās klasificētas kā bandīti, bandītu atbalstītāji, legalizējušies bandīti, šucmaņi-nacionālisti. Visvairāk deportēto ģimeņu bija no Saukas – 59 kulaki un 17 bandīti; Biržiem – 46 kulaki un 9 bandīti; Dignājas – 37 kulaki un 7 bandīti. Tā saucamajos “kulakos” ieskaitīja cilvēkus, kuriem piederēja zeme un lopi, taču apmēram 40% gadījumu paralēli īpašumam figurē tādi “grēki” kā dēls šucmanis – aizbēdzis, brālis bandīts – notiesāts, paši atbalsta mežabrāļus u.c. Savukārt “bandītu” un nacionālistu ģimeņu deportāciju pamatojumos nav norāžu par īpašuma esamību un lielumu, strādnieku ekspluatāciju utt.
No 1800 izsūtītajiem Jēkabpils apriņķa iedzīvotājiem Sibīrijā gāja bojā 200. No pārējiem, kas atgriezās, dzimtajā apriņķī dzīvot turpināja apmēram 40%, lielākā daļa izklīda pa visu Latviju. Ap 20 ģimeņu palika Krievijā.
