Aktualitātes

No 18. septembra līdz 11. oktobrim darba laikā Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē (Pasta ielā 39).

Atzīmējot novadnieka, dzejnieka, dramaturga, politiķa Raiņa 160. jubileju, piedāvājam aplūkot izstādi “Rainis un politika”. Izstādi veido Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālās kolekcijas “Rainis un Aspazija”, biedrības Jēkabpils mantojums kolekcijas attēli, citāti no Raiņa runām Satversmes sapulcēs un Saeimas sēdēs, Jēkabpils pilsētas bibliotēkas novadpētniecības krājuma materiāli, raksti no periodiskajiem izdevumiem. Nozīmīga izstādes daļa ir Raiņa kopotie raksti, lugas, tulkojumi, dzejas krājumi, biogrāfijas un grāmatas par viņu.

Kā vēsta Nacionālā enciklopēdija, Rainis bija moderns, universāli izglītots un sociāli angažēts rakstnieks ar dziļu sakņojumu pasaules kultūrā. Latviskās pašapziņas stiprinātājs, viens no ietekmīgākajiem sociālisma un nacionālā valstiskuma idejas paudējiem latviešu literatūrā un publicistikā.

Jau studiju laikā Pēterburgas Universitātes Juridiskajā fakultātē Jānis Pliekšāns sāka rakstīt laikrakstam “Dienas Lapa”. 1891.-1895. gadā bija avīzes redaktors un aktīvs sabiedrisks darbinieks. 1897. gada maijā tika apcietināts apsūdzības dēļ par piederību slepenai pretvalstiskai organizācijai “Jaunā strāva”, pēc tiesas sprieduma tika izsūtīts uz  Pleskavu un Slobodsku. Pēc atgriešanās no trimdas dzīvoja Jelgavā,  Jūrmalā un Rīgā, aktīvi piedalījās 1905. gada revolūcijā. Baidoties no jaunām vajāšanām, 1905. gada 31. decembrī Rainis kopā ar dzīvesbiedri, dzejnieci Aspaziju bija spiests emigrēt uz Šveici. 1920. gadā abi dzejnieki atgriezās Latvijā, Rainis no jauna aktīvi iesaistījās politikā. No sociāldemokrātu saraksta viņš tika ievēlēts Satversmes sapulcē (1920) un pirmajās trīs Saeimās (1922, 1925, 1928).

No 1926. gada decembra līdz 1928. gada janvārim bijis Latvijas izglītības ministrs. Būdams šajā postenī, Rainis 1927. gada jūnijā viesojās Krustpilī un atklāja Jēkabpils-Krustpils novada dziesmu un jaunatnes svētkus.