Daiņa Ormaņa fotogrāfiju izstādes "Jēkabpilieši Baltijas ceļā" atklāšana
TAGAD IR ĪSTAIS LAIKS - CITA NEBŪS!
Baltijas ceļam - 30.
Cilvēks ir aicināts un var atsaukties Dieva aicinājumam. To nevar nomērīt ne ar kādām digitālajām ierīcēm un mēraparātiem, lai cik modernā pasaulē dzīvojam. To nevar paredzēt un zināt… bet, kad šis laiks pienāk, mēs zinām, ka tas ir tagad. Un katrs mūsu mazais “jā” izaug par varenu un neapgāžamu “JĀ”.
Plašākai sabiedrībai maz zināms ir fakts, ka jēkabpilieši ir bijuši vieni no drosmīgākajiem Atmodas saucējiem. Kā nu ne! Vēl gadu pirms Baltijas ceļa, 1988. gada jūlijā Rīgas Sporta pilī, folkloras festivāla “Baltica-88” atklāšanas pasākumā Jēkabpils folkloras kopas “Klinči” jaunieši pirmie ienesa sarkanbaltsarkano karogu. Īsi pirms ieiešanas zālē “Klinču” vadītāja Iveta Tāle pateica vēsturiskos vārdus: “Tinam vaļā!” Vēl bija jāpaiet daudzām garām dienām un neziņas pilnām naktīm, vēl bija jāiekur simtiem janvāra ugunskuru, līdz Latvija kļuva brīva. Tautas manifestācija Mežaparkā vēl nebija notikusi, Latvijas Tautas fronte vēl nebija nodibināta, Rīgas pils Svētā Gara tornī karogs vēl neplīvoja. Bet Atmoda līdz ar pirmo pašdarināto karogu attinās, atraisījās, bikli un nenovēršami.
Uz starptautisko akciju “Baltijas ceļš” 1989. gada 23. augustā jēkabpilieši devās kuplā jo kuplā pulkā, katrs sakot savu mazo “jā” Brīvībai. Mūsējie – vairāk nekā 600 cilvēku – rokās sadevās Rīgas-Pleskavas šosejas 57. kilometrā, gleznainajā ceļa posmā Ieriķi-Līgatne. Viņi ar autobusiem bija atbraukuši no vairākām Jēkabpils rajona iestādēm un uzņēmumiem, daudzi ar ģimenēm paši savās mašīnās. Viens kilometrs no 600 kilometru dzīvās ķēdes, kas stiepās cauri Baltijai. Viens kilometrs vēstures ceļā. Bez tā ķēde būtu pārrauta. “Neviena te nav par daudz”.
2009. gadā Baltijas ceļš tika iekļauts UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā un starptautiski atzīts par unikālu solidāru rīcību, kas mierīgā masu demonstrācijā vienoja Igauniju, Latviju un Lietuvu centienos pēc brīvības.
Būtiski piebilst, ka 1989. gada 23. augustā Jēkabpilī notika vairāki Baltijas ceļa atbalsta pasākumi, tādējādi tie jēkabpilieši, kas nedevās uz Baltijas ceļu, tajā varēja iesaistīties neklātienē, simboliski.
Tāds “JĀ”, ko teicām toreiz, pienāk reizi mūžā, varbūt pat vienu reizi veselas tautas dzīvē, bet daudzas paaudzes to nekad nav piedzīvojušas. Tagad ir laiks, tieši tagad. Cita laika nebūs. Dievs nes Latviju plaukstā, un mēs visi esam tajā.
Atmoda nešaubīgi bija apustulisku liecību laiks. Viens no mūsu izcilākajiem dokumentālā kino režisoriem Juris Podnieks ļoti pārdzīvoja, ka Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī bija saglabājusies tikai vienā fotouzņēmumā. Tāpēc viņš ar savu komandu vēlējās atstāt iespējami plašāku liecību par unikālo laikmetu, kurā dzīvoja. Podnieka komanda kļuva par Atmodas asinslieciniekiem. Tāda bija Atmodas cena.
Arī vairāki jēkabpilieši šo laiku ir fiksējuši daudzās fotogrāfijās. Jo sirds nešaubīgi zināja, ka cita laika nebūs, īstais laiks ir tieši tagad. Viens no Atmodas un Baltijas ceļa fotogrāfiju autoriem ir jēkabpilietis DAINIS ORMANIS . Viņa dokumentētie Atmodas mirkļi pat nav saskaitāmi! Neliela daļa – spilgtākās, paša autora izvēlētās un atlasītās fotogrāfijas, kas tapušas 1989. gada 23. augustā, būs apskatāmas izstādē "Jēkabpilieši Baltijas ceļā" Jēkabpils Tautas nama Baltajā zālē no 23. - 31. augustam.
Izstādes atklāšana 23.augustā pulksten 17:00.
Atmiņās par Atmodu un Baltijas ceļu dalīsies vairāki aculiecinieki.
Pasākumu un izstādi organizē Jēkabpils pilsētas bibliotēka.
Uz tikšanos!
