Fotocikls “Objektīvā vēsture. Daugava”. Vienas fotogrāfijas izstāde “Daugavas plostnieki”
1.-30. aprīlī Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zāles logā (Pasta ielā 39).
Fotocikls “Objektīvā vēsture. Daugava” veltīts Latvijas likteņupei. Jēkabpils pilsētas bibliotēkas novadpētniecības krājumā glabājas Jēkabpils iedzīvotāju fotogrāfijas un atmiņu stāsti par Daugavu. Daugava pieder visai tautai un arī mums – jēkabpiliešiem un krustpiliešiem, tā mūs ir barojusi, mazgājusi, auklējusi un pavadījusi ceļā. Arī biedējusi ar plūdiem. Bet vienmēr tā ir bijusi Mūsu Daugava.
Aprīļa fotogrāfija redzam Daugavas plostniekus 1930. gados. Sarmītes Ozoliņas arhīva foto.
Lejpus Jēkabpils apmēram 25 km garumā stiepās bīstamas Daugavas krāces. Rūdītākie plostnieki pazina katru krāci un sēkli, tām bija arī savs nosaukums. Upes posmā no Jēkabpils līdz Maruškai plostniekiem bija darba pilnas rokas. Jēkabpilī plostus „noara” jeb ar speciāla arkla un troses palīdzību apstādināja un Zvanītāju krogā sākās loču līgšana. Tie bija vīri, kas pārzināja krāču vietas un prata izvadīt plostus cauri Pirkažai, Priedulājam, Grūbei jeb Pļaviņu rumbai, Trakajam atvaram pie Gostiņiem, Brodņai, Zvirbuļu, Ķeguma krācēm un Buleniem.
