Izstāde no novadpētniecības krājuma “Brīvības iela Jēkabpilī”
1.-31. jūlijā darba laikā Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē (Pasta ielā 39).
Jūlija izstāde no bibliotēkas krājuma materiāliem veltīta Brīvības ielai – Daugavas kreisā krasta senākajai un garākajai ielai Jēkabpilī. Izstādē apskatāmas vēsturiskas ielas fotogrāfijas, uzņemtas 1929., 1937. un 1938. gadā. To autori Voldemārs Šņornieks, V.A. Krūmiņs u.c. Izstādē var iepazīties ar periodikā publicētajiem rakstiem par ielas vēsturi, par 2004. gada Pilsētas svētkiem, kuri bija veltīti Brīvības ielai. Tāpat var izlasīt rakstnieces Skaidrītes Gailītes rakstīto grāmatā “Es stāstu par savu pilsētu”, kā arī aplūkot ļoti senu Jakobštates karti, kura ievietota 2002. gadā izdotajā grāmatā “Jēkabpils”.
Iela atrodas vēsturiskajā pilsētas daļā. Brīvības iela sākas no pilsētas robežas ar Ābeļu pagastu un beidzas pie pilsētas robežas ar Salas pagastu. Iela sāka veidoties 17. gadsimtā, sākotnēji tā saucās Lielā iela un bija galvenā pilsētas iela. Sākumā ielā atradās tikai nelieli koka namiņi, bet 19. gadsimta vidū Brīvības ielā sāka parādīties pirmie ķieģeļu nami. Gadsimta beigās jau daudzi bagātie jēkabpilieši būvēja ķieģeļu mājas, īpaši eklektikas stilā. Pēc 1865. gada ielu nobruģēja, šim nolūkam izveidojot īpašu ielu bruģēšanas komisiju. 1878. gada 18. jūnijā pilsētā izcēlās liels ugunsgrēks, iznīcinot 300 no aptuveni 460 ēkām jeb divas trešdaļas pilsētas. Lielā iela praktiski bija nopostīta, tādēļ par Lielo ielu sāka dēvēt līdz šim otru nozīmīgāko pilsētas ielu – Mazo ielu (tagad Pasta iela).
20. gadsimta sākumā nami Brīvības ielā, īpaši Vecpilsētas laukuma tuvumā tika uzcelti no jauna vai pārbūvēti un iela atguva Lielās ielas nosaukumu. 1936. gadā Lielā iela tika pārdēvēta par Brīvības ielu. 2004. gadā Brīvības ielā notika Jēkabpils pilsētas svētki, kad tika uzklāts visgarākais brokastu galds gandrīz visas ielas garumā, notika koru koncerts līdz šim pamestajā Dievmātes Patvēruma (Uniātu) baznīcā, pievēršot ēkai uzmanību.
Uz Brīvības ielas atrodas vairāki kultūrvēsturiski arhitektūras objekti: Vecpilsētas laukums, dzīvojamo ēku ansamblis Brīvības ielā 174 — 184, Miertiesas nams (tagad Jēkabpils novada pašvaldība), kā arī baznīcas — Jēkabpils Svētā Gara pareizticīgo klosteris, Jēkabpils Dievmātes Patvēruma (Uniātu) baznīca, Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas Romas katoļu baznīca, Jēkabpils Svētā Miķeļa evaņģēliski luteriskā baznīca un Strūves parks.
