Izstāde no novadpētniecības krājuma “Ērģeļu būvētājam Mārtiņam Krēsliņam - 175”
2.-31. janvārī darba laikā Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē (Pasta ielā 39).
Izstāde no bibliotēkas krājuma materiāliem veltīta ērģeļu būvētāja Mārtiņa Krēsliņa 175 gadu atcerei. Tajā apskatāmas grāmatas, periodisko izdevumu raksti, fotoattēli un mākslinieces Ainas Karlsones veidotie ekslibri.
Jēkabpils pagasta zemnieka Jura Krēsliņa dēls Mārtiņš Krēsliņš, dzimis 1851. gadā Lindes muižā, beidzis tautskolu. Strādājis par mācekli vācu ērģeļu meistara Frīdriha Veisenborna darbnīcā Jēkabpilī, tad ar meistara atbalstu devies papildināt amata prasmi uz Berlīni. 1878. gadā M. Krēsliņš Jēkabpilī, Pasta ielā, atvēra pats savu darbnīcu. Viņa būvētos instrumentus ar firmas zīmi var atrast gandrīz visos Latvijas novados, bet vienas no labākajām viņa gatavotajām ērģelēm atrodas Āraišu baznīcā.
Strādājis ar firmas zīmi „Martin Kresling in Jacobstadt”, kopumā uzbūvējis un pārbūvējis ap 140 ērģeļu un harmoniju. 1885. gadā uzbūvējis instrumentu Jēkabpils Sv. Miķeļa luterāņu baznīcai, šīm ērģelēm ir 14 reģistri un divi manuāli. Tiek uzskatīts, ka ērģeļu prospekts varētu būt saglabājies no pirmajām ērģelēm, kuras būvējis Jānis Buhards 1828. gadā. Instruments laika gaitā ir ticis vairākas reizes pārbūvēts, arī metāla un koka stabules ir dažādu meistaru (A. Laukhufa, A. Sūnākļa) darinātas.
1893. gadā abiem Jēkabpils ērģeļu meistaram Mārtiņam Krēsliņam bija trīs zeļļi. Darbnīcai bijis daudz pasūtījumu un pieņemamas cenas. Mārtiņš Krēsliņš mūžībā devies 1911. gadā.
