Aktualitātes

2.-31. maijā darba laikā Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē (Pasta ielā 39).

Šogad atzīmējam Jēkabpils pilsētas bibliotēkas 105 gadu jubileju. Izstādē no bibliotēkas krājuma apskatāmi novadpētniecības materiāli, periodisko izdevumu raksti un fotoattēli.

Pirmā publiskā bibliotēka Jēkabpilī, toreizējā Jēkabmiestā, tika dibināta jau 19. gs. otrajā pusē. 1921. gada 1. maijā nodibināja Jēkabmiesta Izglītības biedrību, kura par savas darbības mērķi izvirzīja „sekmēt tautas garīgo un fizisko attīstību, vispusīgu izglītību un sabiedrisko dzīvi”. Jau pirmajos darbības mēnešos tika ierīkota bibliotēka ar „lasāmo galdu” un iegādāts nepieciešamais inventārs. 1921. gada decembrī bibliotēkā bija reģistrēti 55 lasītāji. 1922. gadā Kultūras Fonds Latvijā uzsāka tautas bibliotēku ierīkošanu. Izskatot no Jēkabmiesta saņemtos lūgumus un izvērtējot bibliotēku stāvokli miestā, 1924. gadā Jēkabmiesta Izglītības biedrībai tika piešķirtas 547 grāmatas kopsummā par 610.37 rubļiem, kuras izņemt un parakstīt Kultūras Fonda bibliotēku noteikumus biedrība pilnvaroja Ernestu Martinsonu. Bibliotēkai tika dots Kultūras Fonda bibliotēkas numurs 358.

Kultūras Fonda bibliotēkas kopā ar grāmatām saņēma R. Egles izstrādāto alfabētisko un sistemātisko katalogu, kā arī T. Līventāla sastādīto Bibliotēkas katalogu un lasītāju grāmatu, kurā ietilpa Kultūras Fonda bibliotēku noteikumi un instrukcijas. Visas grāmatas tika saņemtas cietos vākos, jo tika slēgts līgums ar grāmatsējēju A. Ozoliņu par brošēto grāmatu iesiešanu. Visās bibliotēkas grāmatās tika ielīmēti lietošanas noteikumi, starp citu, aktuāli vēl joprojām un pasākuma dienā abonementā tie tika dalīti bibliotēkas lasītājiem.

Kā pašvaldības finansēta bibliotēka tika atvērta 1942. gada janvārī. Par pamatu krājuma komplektēšanai tika izmantota Izglītības biedrības bibliotēka un 1941. gadā izvesto jēkabpiliešu grāmatas. Par bibliotēkas pirmo pārzini kļuva Emīlija Grāmatnieks, atalgojumā saņemot 90 vācu reihsmarkas. 1947. gadā ar Jēkabpils apriņķa Kultūrizglītības iestāžu nodaļas pavēli izveidota Jēkabpils apriņķa bibliotēkas bērnu nodaļa, par tās vadītāju ieceļot Austru Skudru. Kad 1948. gada beigās no darba bibliotēkā aizgāja Emīlija Grāmatniece, par bibliotēkas vadītājas vietas izpildītāju iecelta Lidija Bērziņa (vēlāk Ozoliņa), 1950. gadā viņa apstiprināta par bibliotēkas vadītāju. Šajos gados bibliotēkā strādāja trīs darbinieki. 1948. gada decembrī grāmatu fonds bija 8602 vienības.

1950. gadā bibliotēka atradās Padomju (Pasta) ielā 16. Vēlāk bibliotēka pārvietota uz ēku Padomju (Pasta) ielā 21, kur darbojās līdz 1965. gadam. 1966. gadā bibliotēku pārvietoja uz telpām toreizējā Oškalna kultūras namā (Jēkabpils Tautas nams). 1990. gadā bibliotēka sāka strādāt paplašinātās telpās, aizņemot ne vien daļu Tautas nama, bet arī bijušā ugunsdzēsēju depo ēku Vecpilsētas laukumā 3c.

Ilgus gadus bibliotēkā strādājušas bibliotēkas darbinieces Brigita Blite (no 1950. gada bibliotekāre, vēlāk bibliotēkas vadītāja), Ruta Sirsniņa (bērnu nodaļas vadītāja no 1959. gada), Aija Vīksna (bibliotēkas darbiniece kopš 1959. gada). Māra Gaigalniece (bibliotēkas darbiniece no 1968. gada). Kopš 1997. gada Jēkabpils pilsētas bibliotēkas vadītāja ir Renāte Lenša.

2021. gadā tika mainīta bibliotēkas atrašanās vieta. Lietotāju apkalpošanas nodaļa, Bērnu un jauniešu apkalpošanas nodaļa izvietota Andreja Pormaļa ielā 11, bet Pasta ielā 39 izvietota Resursu un datu pārvaldības nodaļa, Novadpētniecības lasītava un Izstāžu un tikšanās zāle. Katru gadu 22. maijā bibliotēka svin Emīlijas dienu. Šī tradīcija iedibināta, godinot pirmo bibliotēkas pārzini Emīliju Grāmatnieks.