Izstāde no novadpētniecības krājuma “Rakstniekam Aleksandram Grīnam - 130”
1.-29. augustā darba laikā Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē (Pasta ielā 39).
Augusta izstāde no novadpētniecības krājuma materiāliem veltīta rakstnieka Aleksandra Grīna 130. gada jubilejai. Izstāde pieskaras rakstnieka dzīves gājumam un daiļradei. Tajā apskatāmi periodisko izdevumu raksti, attēli, ekslibri un grāmatas.
Aleksandrs Grīns (dz. Jēkabs Grīns) dzimis Jaunjelgavas apriņķa Biržu (tagad Kalna) pagasta Ziedos zemnieka ģimenē. Rakstnieka, žurnālista un redaktora Jāņa Grīna jaunākais brālis.
Mācījies Biržu-Muižgala pamatskolā, Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skolā, Rūjienas proģimnāzijā, Kārļa Millera reālskolā Cēsīs un Alekseja karaskolā Maskavā. Pirmā pasaules kara laikā dienējis Krievijas impērijas armijā. 1918. gada rudenī iestājies Tērbatas universitātē studēt medicīnu, taču kara dēļ gada nogalē atgriezies Latvijā. Īsu laiku studējis medicīnu Latvijas Universitātē. 1919.-1924. un 1939.-1940. gadā dienējis Latvijas armijā, bijis Latvijas armijas kapteinis. Piedalījies Latvijas Neatkarības karā.
Aleksandrs Grīns lielu popularitāti ieguva ar savu pirmo romānu – “Nameja gredzens” 1932. gadā. Par Latvijas armijas sākotni un Latvijas Neatkarības karu vēstī A. Grīna pazīstamākais darbs – romāns “Dvēseļu putenis” (1933-1934). Latviešu prozā izkopis un attīstījis vēsturisko tematiku, erudītas vēstures zināšanas sapludinot ar romantisku un leģendām apvītu noskaņu. Vairākos darbos attēlojis Jēkabpils apkārtni. Aleksandrs Grīns darbojies arī kā žurnālists, redaktors un tulkotājs.
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1934).
