Izstāde no novadpētniecības krājuma “Rakstniekam Kārlim Štrālam - 145”
1.-30. septembrī darba laikā Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē (Pasta ielā 39).
Septembra izstāde no bibliotēkas krājuma materiāliem veltīta rakstnieka, dzejnieka, tulkotāja Kārļa Štrāla 145. gadu jubilejai. Izstāde pieskaras rakstnieka dzīves gājumam un daiļradei. Tajā apskatāmi periodisko izdevumu raksti, fotoattēli un grāmatas.
K. Štrāls dzimis Stukmaņu pagasta Bebrulejā Daugavas plostnieku ģimenē. Mācījies Bebrulejas pirmmācības skolā, pēc tam Stukmaņu muižas skolā, vēlāk Kokneses pareizticīgo draudzes skolā. 13 gadu vecumā skolas gaitas pārtraucis, strādājis lauku darbus, gan par plostnieku un pārcēlāju. Turpmāko izglītību ieguvis pašmācības ceļā.
1902. gadā iznāca pirmā K. Štrāla publikācija. No 1902. līdz 1905. gadam dienējis armijā 24. Simbirskas kaujinieku pulkā Polijā. Pēc atgriešanās Rīgā Kārlis Štrāls strādājis laikraksta “Latvija” redakcijā, izdevis un rediģējis laikrakstu “Plēsums”. 1906.-1907. gadā piedalījies dekadentu žurnāla “Dzelme” dibināšanā, bijis tā redaktors.
Pirmā pasaules kara laikā bijis virsnieks. Kara notikumus K. Štrāls apraksta smeldzīgajā romānā “Karš”, stāstu krājumos “Dieviņa ļaudis”, “Likteņi” un poēmā “Kauja pie Glemu Liepas”, atklājot kara necilvēcību un bezjēdzību.
1930. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. No 1930. gadiem līdz mūža nogalei dzīvojis Pļaviņās, savās mājās Skaldulejās, kur bieži viesojusies Pļaviņu inteliģence, arī viesi no Rīgas. Tolaik Pļaviņās dzīvoja arī rakstnieka vecākais brālis gleznotājs Aleksandrs Štāls un jaunākais brālis – latviešu strēlnieks, galdnieks amatnieks Jānis Štrāls.
Atzīmējot rakstnieka Kārļa Štrāla 100. gadadienu, 1981. gadā iznāca literatūr-vēsturnieka Arnolda Būmaņa sagatavotā grāmata “Kārlis Štrāls”. 2015. gada nogalē K. Štrāla romāns “Karš” piedzīvoja atkārtotu izdevumu, kurā iekļautas arī autora brāļa A. Štrāla ilustrācijas un pievienota līdz šim tikai periodiskajos izdevumos publicētā trešā daļa. Šo nozīmīgo darbu veica rakstnieka mazmeita Kamena Kaidaka kā spilgtu un godīgu liecību par Pirmā pasaules kara traģiskajiem notikumiem.
