Jāņa Apīņa izstādes atklāšana “Ieskats Jēkabpils Romas katoļu draudzes vēsturē”
Romas katoļu draudze ir dibināta 1835. gadā, vēl pirms bija uzcelta baznīca. Tās vēsture līdz šim ir maz pētīta, turklāt publiski atrodamajā informācijā ir daudz kļūdu. Šī izstāde sniedz nelielu ieskatu draudzes vēsturē.
19. gs. 30. gadu vidū Viļņas bīskaps Andrejs Benedikts Klongevičs vēstulē Rīgas, Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes ģenerālgubernatoram M. I. fon Pālenam rakstīja, ka katoļiem Jēkabpilī joprojām nav sava dievnama. Viņš norāda, ka pilsētā katoļu «skaitās no 400 – 500 dvēseļu; apkārtnē, kas tālu plešas– līdz 2000. Turklāt Jēkabpils ir kā viduspunkts pie Daugavas, kur daudzi ierodas ar kuģiem no Rīgas un dodas atpakaļ, iet pie grēksūdzes un apmeklē dievkalpojumus (uniātu baznīcā)”. Misionāru lācaristu tēvs Mateušs Miškevičs, kurš kalpoja Ilūkstē un Dvietē, bija draudzes dibinātājs un pirmais prāvests, kurš sākumā altāri ierīkoja kādā īrētā mājā, bet tad uz akmens pamatiem uzbūvēja lūgšanu namu (oratoriju) ar trīs altāriem. Arī pašlaik baznīcas galvenajā altārī esošā 18. gadsimta svētbilde ir tā pati, ko no Viļņas Sv. Jāņu baznīcas Jēkabpils oratorijam 1838. gadā atsūtīja minētais bīskaps. Pirmais prāvests uzcēla arī baznīcas māju (plebāniju) un saimniecības ēkas. Mājā bija vieta 2 dzīvokļiem, priestera darba telpas, vieta baznīcas skolai un kalpotāju istabas. Šī ēka tika nojaukta nesen – 2013. gadā. Pēc M. Miškeviča pēkšņās nāves 1840. gadā uz Jēkabpili tika norīkots priesteris Justins Bogdanovičs, kurš ir tagadējās baznīcas cēlājs. Dievnama pamatakmens likts 1854. gadā, bet Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas baznīca iesvētīta 1858. gadā.
Draudzes vēsturē ir bijis daudz smagu notikumu, bet traģiskākais – 1903. gada postošais ugunsgrēks, kurā dievnams izdega pilnībā, saglabājās tikai Dievmātes svētglezna. Baznīcu gandrīz no jauna nācās celt prāvestam Teofilam Tomaševičam. Draudzē ir bijis daudz priesteru, daudziem bijis jāstrādā sarežģītos apstākļos. Kopā te kalpojuši vairāk nekā 40 prāvestu. Nu beidzot ir noskaidroti visu viņu vārdi un kalpošanas laiki. Ar gaišiem notikumiem un arī bēdīgām, pat traģiskām norisēm ir bijusi bagātīgi apveltīta katoļu draudzes vēsture. Tomēr vienmēr, vairāk nekā 190 gadu, te ir bijis dzirdams Dieva vārds.
Izstādē izmantoti Jēkabpils katoļu baznīcas arhīva materiāli, par ko pateicos iepriekšējam prāvestam Viktoram Siļčonokam un tagadējam Arnim Vizbelim. Izmantoti foto un citi materiāli no mana krājuma. Par dažādu laiku fotogrāfijām paldies Jānim Zepam, Sarmītei Ozoliņai, Spodrai Purviņai, Daigai Kalniņai. Sirsnīgi pateicos bibliotēkas atsaucīgajām darbiniecēm par ieinteresētību un atbalstu.
