Iesakām izlasīt septembrī
Daudziņa, Zane. Bērnudienas komunālijā.
Rīga: Zvaigzne ABC, 2024.
Komunālā dzīvokļa mikropasaule, skatīta mazās Zanes acīm, ir stāsts, kas vienlaikus liek smieties balsī un vedina uz pārdomām. Trāpīgās etīdēs izspēlētais padomju laika sadzīves absurda teātris raisa vienlaikus uzjautrinājumu un smeldzi. Līdzās latviešu rakstnieku klasiskajām bērnības atmiņām tagad nostājas arī “Bērnudienas Komunālijā” – ne mazāk saulainas, ne mazāk skarbas, bet izstāstītas ar uzvarošu humoru un mīlestību.
Navarro, Tomass. Kincukuroi : Emocionālo traumu dziedēšanas māksla.
Rīga : Zvaigzne ABC, [2024].
Dzīve var saplīst kā trauks. Japāņu kincukuroi meistari traukus labo ar zeltu, pārvēršot trauslumu spēkā un sadziedējot dzīvi.
Kincukuroi ir sena japāņu māksla, kuras meistari ar zeltu labo saplīsušas lietas, atstājot labotās vietas redzamas. Trauslums tā kļūst par spēka un skaistuma simbolu.
Kincukuroi principus var piemērot arī dzīvei, lai dziedētu gūtās emocionālās brūces. Ja zelta šuves salabotajos traukos kļūst par skaistu dekoru, tad sadziedētās traumas – par gara spēka apliecinājumu.
Pēc satricinošiem notikumiem dzīve šķiet sašķīdusi gabalu gabalos. Japāņu kincukuroi mākslā tieši šajā mirklī sākas skaistuma radīšana, lauskas rūpīgi savienojot atpakaļ vienā veselumā.
Spāņu psihologs Tomass Navarro (Tom?s Navarro) mūs mudina tieši tāpat attiekties pret savu dzīvi un – ar kincukuroi praksi – piedāvā izjustu un kontemplatīvu pieeju ciešanām. Viņš grāmatā min reālus piemērus no savas prakses, kā kincukuroi palīdz iemīlēt dzīvi ar visām tās nepilnībām.