Novadpētniecība kalendārā

Johans Fābers dzimis Prūsijā. 1774.-1775. gadā bijis mācītājs Kaldabruņā, no 1775. līdz 1816. gadam – Krustpils evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs. Miris Krustpilī. Informācijas avoti: Ancītis, Valdemārs. Sēlijas grāmata. Rīga : Signe, 1999. 35.lpp. ISBN 9984-534-27-8 Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Daugavpils diecēzes Krustpils draudzes tīmekļa vietne [tiešsaistes resu..

Johans Vilhelms Fābers bija Krustpils evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs no 1816. līdz 1827. gadam. Miris Ventspilī.  Informācijas avoti: Ancītis, Valdemārs. Sēlijas grāmata. Rīga : Signe, 1999. 35.lpp. ISBN 9984-534-27-8 Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Daugavpils diecēzes Krustpils draudzes tīmekļa vietne [tiešsaistes resurss]. Jēkabpils [skatīts 2024. gada 10. decembrī..

Profirijs Fedotovs dzimis Jēkabpilī krievu vecticībnieku ģimenē. Beidzis Jēkabpils pilsētas skolu, vēlāk reālskolu Maskavā. Iestājies A. Šaņavska Tautas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē. 1916. gadā iesaukts armijā. Beidz paātrinātus virsnieka kursus un tiek nosūtīts uz Dienvidrietumu fronti, kur cīnās pret austriešu un vācu vienībām kā izlūks un vada komandieris. Divas..

Zelma Staltmane (prec. Feizaka) dzimusi Viesītē, Sproģu mājās pie Viesītes ezera, vecāki – Jānis un Milda Staltmaņi. Vecākais brālis Jānis kļuva par Pirmā pasaules kara un Latvijas Neatkarības kara dalībnieku. Jaunākā māsa Kristīne gāja bojā nelaimes gadījumā. Zelma ar izcilām sekmēm beigusi pamatskolu, pēc tam studēja Daugavpils Skolotāju institūtā. Pēc institūta absolvēšanas 1929. g..

Edgars Feizaks dzimis Slokā. 1923. gadā absolvējis Slokas pilsētas pamatskolu. Izglītību turpinājis Rīgas jūrmalas pilsētas vidusskolā Dubultos. Studējis Valsts centrālā pedagoģiskā institūta Matemātisko zinātņu fakultātē, ieguvis skolotāja tiesības. Sācis darba gaitas Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta (tagadējais Kalna pagasts) I pakāpes pamatskolā (Mežzemes skolā) par skolotāju, drīzumā kļ..

Andris Felss dzimis 1957. gada 3. oktobrī Krustpils pagastā. Dzimtas mājas Vīnkalni atrodas nepilnus divus kilometrus no Jēkabpils robežas. 1910. gadā te sāka saimniekot Andra vectēvs (mātes tēvs) plostnieks Niklāss Nazarovs, kuram tika iedalīti 8 ha zemes.  A. Felsa tēvs – Jānis Voldemārs Felss, dzelzceļnieks, grāmatas “Ar Viesītes bānīti – cauri dzīvei” autors. Andri..

Jānis Voldemārs Felss dzimis senajā Eķengrāves muižā, tagadējā Viesītē, Dešu krogā. Drīz pēc dēla dzimšanas ģimene pārcēlās uz Ratinieku mājām. Vēlāk ģimene pārcēlās uz Jaunsmeltēm, pēc tam – uz iepretim esošajiem Līdumniekiem, vēlāk – Viesītes pagasta Ķikstēm. Vēl pirms skolas gaitām un arī skolas vasaras brīvlaikos Jānis gāja ganos dažādās saimniecībās. No 1930. ..

Aija Fišere dzimusi Balvos. 1958. gadā beigusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, iegūstot inženieres mežkopes kvalifikāciju. 1958.-1962. gadā bijusi Jaunjelgavas MRS Daudzevas mežniecības mežziņa palīdze, turpmākos desmit gadus – Jēkabpils MRS meža izmantošanas inženiere. 1972.-1975. gadā bijusi Ugāles MRS darba zinātniskās organizācijas daļas vadītāja, 1975.-1978. gadā ..

Viesturs Fišers dzimis Ventspilī, tur beidzis pamatskolu. 1953. gadā ar izcilību absolvējis Aizupes Meža tehnikumu. 1958. gadā beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. Strādājis Jaunjelgavas mežrūpniecības saimniecībā – sākumā par kultūrmeistaru, vēlāk par Daudzevas mežniecības mežzini. Aktīvi darbojies meža atjaunošanas darbu racionalizācijā. Konstruējis augsnes sagatavo..

Ernests Freibergs dzimis Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā. Beidzis amatniecības skolu. Strādājis par atslēdznieku un kalēju. No 1912. gada dienējis Krievijas impērijas armijā, 4. vezumnieku bataljonā Berdičevā; paaugstināts par feldfēbeli. Piedalījies kaujās pret Austriju. Vairākkārt ievainots un apbalvots. Latvijas armijā iesaukts 1919. gada augustā Rīgā. Būdams vada komandieris, cīnījies pret ber..

Iļja Freiduss dzimis Jēkabpilī. Vadījis vienu no Jēkabpils centra aptiekām – centrālo aptieku. Tā bija izvietota Lielā (Brīvības) ielā, tikai tālāk no mūsdienu centra – ēkā Nr. 219, pretim Trešdienas tirgus laukumam. Aptieka atvērta 1928. gadā. 1929. gadā Freidusa aptieka uzņemta Tautas labklājības ministrijas aptieku sarakstā, kuras izsniedz valsts darbiniekiem zāles pret valst..