Novadpētniecība kalendārā

Jānis Lācis dzimis Cēsu apriņķa Gatartas pagastā. Mācījies Gatartas 4-gadīgajā pamatskolā un Drustu 7-gadīgajā skolā. No 15 gadu vecuma meistara vadībā strādāja pie Gatartas, Drustu, Cēsu piļu atjaunošanas darbiem, mācījās mūrēšanu, apmešanu, koka restaurāciju.  Mācības Apguldes profesionāli tehniskajā skolā 1963. gadā pārtrauca iesaukums dienestā armijā, ko pavadījis Orl..

Modris Lācis (1957) – uzņēmējs, SIA “Reāls” īpašnieks un valdes loceklis. M. Lācis 2008. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis  profesionālo maģistra grādu darba aizsardzībā. SIA “Reāls” piederošais ūdens relaksācijas centrs “Citrus” kļuvis par iecienītu pilsētnieku atpūtas vietu un ir viens no nedaudzajiem atpūtas un ūdens relaksāc..

Aina Laiviniece dzimusi Jēkabpilī. Tēvs Roberts Laivinieks – zootehniķis, māte Zelma (dzim. Vīgante) – rokdarbniece, audēja, daudzus gadus strādājusi ražošanas apvienībā “Daiļrade”. Ģimenē auga jaunāks brālis Andris, kurš absolvēja Buguruslanas pilotu skolu (Krievija) un kļuva par civilās aviācijas lidmašīnu pilotu. Aina mācījusies Krustpils 1. vidussko..

Viestura ordeņa IV šķiras Ordeņa virsnieks. Apbalvojums piešķirts par sevišķiem nopelniem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā, par drošsirdīgu, pašaizliedzīgu un nesavtīgu rīcību, pildot dienesta pienākumus, 2011.gada 25.janvārī bruņotās laupīšanas Jēkabpilī operācijas laikā aizturot noziedznieku grupu. Arians Lalovs – s..

Edgars Lamba dzimis Jēkabpilī, beidzis Jēkabpils 3. vidusskolu. Ilggadējais brīvprātīgās sporta biedrības “Vārpa” vieglatlēts savulaik trenējies Rīgā pie pazīstamā vieglatlētikas trenera Imanta Gaiļa. Kļuvis par septiņkārtēju Vissavienības lauku jaunatnes čempionu vieglatlētikā, Latvijas rekordists 400 metru skrējienā. Par E.Lambas sportista gaitām savulaik rakstījusi republikas prese...

Kārlis Lamberts dzimis Dobeles apriņķī. 1919. gada 6. oktobrī toreizējā Jēkabmiestā, Pasta ielā 1, tika nodibināta apriņķī pirmā un vienīgā vidējās izglītības mācību iestāde, reāltipa Valsts vidusskola, tās nosaukums pirmajos gados bija: Jēkabmiesta Valsts vidusskola. Mācības uzsāka 146 skolēni – 82 zēni un 64 meitenes. Tajā bija četras klases (2 sagatavošanās, 2 viduss..

Uldis Lasmanis dzimis 1929. gada 2. jūlijā Sunākstes pagasta Lejasārguļos zemnieka ģimenē. Tēvs Voldemārs Lasmanis (1904-1991) un tēva brālis Arvīds Lasmanis bija Aizsargu organizācijas biedri. 1941. gada 14. jūnijā vectēvu, vecomāti (tēva vecākus) un tēva brāli Arvīdu izsūtīja uz Sibīriju. Mācījies Sunākstes 6-klasīgajā pamatskolā, kurā notika aktīva sabiedriskā dzīve, kopts košumdārzs, st..

Jēkabpils Goda pilsonis (2015). Apbalvojums piešķirts par mūža ieguldījumu SIA “Jēkabpils Autobusu parks” attīstībā un kvalitatīvu pasažieru pārvadājumu nodrošināšanā Jēkabpilī un ārpus tās. Ivans Lavrinovičs dzimis Baltkrievijā, netālu no Latvijas robežas. No 1947.gada dzīvo Jēkabpilī. 1958.gadā beidzis Jēkabpils 2.vidusskolu. Tajā pašā gadā, 16 gadu vecumā..

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira) (1997).  Pēteris Lazdiņš – ilggadējs Jēkabpils cukurfabrikas direktors. Dzimis Krustpilī. Beidzis Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu. Strādājis par elektromontieri cukurfabrikā. No 1960.gada – elektroceha priekšnieks. Šajā laikā neklātienē beidza Rīgas Politehniskā institūta Enerģētikas fakultāti. No 1976.g..

Uldis Leinerts dzimis Bērzes pagastā. 1955.gadā beidzis Bulduru dārzkopības tehnikumu. 1955.-1956.gadā studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, 1957.gadā – Liepājas Pedagoģiskajā institūtā. Strādājis dažādus darbus. No 1967.gada dzīvojis Rīgā, bijis laikraksta “Padomju Jaunatne” literārais konsultants. Par brīvdomību tika izraidīts no Rīgas un nepilnus divus gadus dzīvoja Jē..

Aivars Lembergs dzimis un uzaudzis Jēkabpilī. 1972. gadā absolvējis Jēkabpils 1. vidusskolu (Jēkabpils Valsts ģimnāzija). 1977. gadā pabeidzis Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti, iegūstot ekonomista kvalifikāciju rūpniecības plānošanas specialitātē. No 1990. gada līdz 1993. gadam bija Augstākās Padomes deputāts un Ekonomikas komisijas loceklis, darbojās..

Vietējais Jēkabmiesta (Jēkabpils) rūpnieks, vairāku biedrību loceklis un dzirnavu īpašnieks. Dzirnavās ne tikai skrotēja graudus un mala dažāda smalkuma miltus, bet arī apstrādāja linus.     Informācijas avoti: [Jānis Less.] Nāves ziņa. [Informācija par J. Lesa aiziešanu mūžībā]. Jēkabpils Vēstnesis, Nr. 4, 1923, 2. novembris, 3. lpp. [Skatīts 2024. g. 17. jūnijā] Pieejams:..

Anita Liepa (arī A.Liepa-Sondore) dzimusi Daugavpilī atvaļināta virsnieka un valsts ierēdnes ģimenē. Pusotra gada vecumā zaudējusi tēvu. Pēc tēva nāves viņu adoptēja mātes brālis -10.Aizputes kājnieku pulka virsnieks Anatolijs Sondors (represēts 1941.gada jūnijā, miris ieslodzījumā). Mācījusies Daugavpils Valsts skolotāju institūta pamatskolā,  Daugavpils 2. latviešu pamatskolā un Daug..

Zenta Liepa (dzim. Krajevska; prec. Liepiņa) dzimusi Neretas dzirnavnieka Jāņa Krajevska ģimenē Aigolovas ciemā Lietuvā. Mācās Neretas Ķesteru skolā, Neretas pamatskolā, 1932.gadā absolvē Jēkabpils ģimnāziju. Pirmie divi dzejoļi publicēti 1931.gadā Latvijas nacionālās jaunatnes savienības Neretas nodaļas rakstu krājumā “Avots”.  1944.gadā dzejniece emigrē uz Vāciju, vēlāk izc..

Žanis Līnis (arī Līniņš) dzimis Kuldīgas apriņķa Ezeres pagastā. 1911. gadā Pēterburgas mācību apgabalā ieguvis mājskolotāja tiesības dabas zinībā un ģeogrāfijā.  No 1911.-1913. gadam bijis skolotājs Skolotāju savienības Stukmaņu zēnu skolā. 1913./1914. gadā strādājis Pēterpils Nikolaja II komercskolā, 1914.-1915. gadā – Pēterpils A. Holmogorceva komercskolā. No 1916. līdz 1919. ..

Andris Litaunieks dzimis 1961. gadā. SIA “Jēkabpils province” valdes loceklis, biedrības “Sporta attīstības fonds” valdes priekšsēdētājs. Uzņēmējs aktīvi darbojas, lai veicinātu sporta aktivitātes un jauniešu interesi par sportu, kā arī lietderīgu un sportisku brīvā laika izmantošanu visiem iedzīvotājiem. Bijis iniciators un līdzdarbojies “Di..

Viens no aktīvākajiem Latvijas bibliotekārās dzīves dalībniekiem 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs – Teodors Līventāls – dzimis 1882.gada 10.aprīlī. Ļaudonas pagastā. Bijis daudzu bibliotekāro jomu aizsācējs Latvijā: autors pirmajai bibliotekāru rokasgrāmatai latviešu valodā (1913), Latvijas bibliotekāru biedrības pirmais priekšsēdētājs (1923–1927), viens no pirmaji..

A.Līvmane dzimusi Daugavpils novada Dubnas pagastā. Mācījusies Seces 8-gadīgajā skolā un Jēkabpils mūzikas skolā, absolvējusi Valmieras Viestura vidusskolu. Pēc skolas beigšanas iestājusies un divus gadus mācījusies Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras fakultātē. Studiju laikā iestājusies Tautas kinoaktieru studijā, pēc tam uzņemta Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē, kuru..