Novadpētniecība kalendārā

Helma Judīte Hansone dzimusi Jēkabpils apriņķa Seces pagasta Lielajā jeb Vecajā skolā, kur vecāki strādāja par skolotājiem. Drīz pēc Helmas piedzimšanas ģimene pārcēlās uz dzīvi Lēdmanē. 1948. gadā absolvējusi Lēdmanes septiņgadīgo skolu. Pēc skolas beigšanas iestājusies Cēsu skolotāju institūtā. 1954. gadā saņēmusi skolotājas diplomu ar tiesībām mācīt 5.-7. klašu audzēkņus. 1..

Vladimirs Hartmanis dzimis Kurskā strādnieku ģimenē. 1916. gadā sācis strādāt Kurskas mašīnbūves rūpnīcā par virpotāju. Strādājis finanšu un Valsts bankas sektorā Kurskā, no 1926. līdz 1944. gadam – dažādos vadošos posteņos Volgogradā, Kiseļevskā, Kemerovā. 1944. gada beigās sācis darba gaitas Latvijā; strādājis Rīgas, Gulbenes, Aizputes, Tukuma prokuratūrā. 1951. gadā b..

Zaiga Heniņa dzimusi Ventspilī. 1978. gadā dzīves ceļi Zaigu atveda uz Jēkabpili. 1988. gadā savas garīgās mājas viņa atrada Krustpils evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Sākumā darbojusies draudzes Revīzijas komisijā, kopš 1997. gada ir dāmu komitejas vadītāja un kopš 2006. gada – arī diakonijas darba vadītāja. Pēc profesijas – adītāja, pēc aicinājuma – dārzniece. Bei..

Johans Jākobs Henks no 1743. līdz 1761. gadam bija Krustpils evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs. Informācijas avoti: Ancītis, Valdemārs. Sēlijas grāmata. Rīga : Signe, 1999. 36.lpp. ISBN 9984-534-27-8 Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Daugavpils diecēzes Krustpils draudzes tīmekļa vietne [tiešsaistes resurss]. Jēkabpils [skatīts 2025. gada 16. janvārī]. Pieejams: http://krustpi..

Hercogs Jēkabs Ketlers (1610.gada 28.oktobris - 1682.gada 1.janvāris) - ievērojamākais no Kurzemes un Zemgales hercogiem. Valdnieks, kura vārdu kopš 1670.gada nes vieta, ko šodien saucam – Jēkabpils. Dzimis Kuldīgā, Kurzemes hercoga Vilhelma Ketlera un Prūsijas hercoga meitas Sofijas Hohencolernas ģimenē. Neilgi pēc piedzimšanas zaudējis māti un no divu gadu vecuma Kurze..

Herta Grante dzimusi Jēkabpilī.  Dzīvoja Dzintarzemē, tagadējā Rūdolfa Blaumaņa ielā.  1942. gadā absolvējusi Jēkabpils Valsts ģimnāziju. Turpmākās gaitas centīgo jaunieti aizveda uz studijām Rīgā, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. No 1954. gada līdz pensijai H. Grante strādāja Rīgas Medicīnas institūta Mikrobioloģijas katedrā, kur bijusi asistente (1954-1969), vecākā pasniedzē..

Matiass Vilhelms Hespe dzimis Kurzemē. Studējis Dancigā. 1717.-1718. gadā bijis mācītājs Saldū. 1720.-1751. gadā bijis mācītājs Secē, 1725.-1751. gadā – arī Sēlpils iecirkņa prāvests. Līdzdarbojies Bībeles otrā latviskā izdevuma (1739) sagatavošanā. Miris Secē. Informācijas avoti: Ancītis, Valdemārs. Sēlijas grāmata. Rīga : Signe, 1999. 90.lpp. ISBN 9984-534-27-8

Johans Martins Hibšmans no 1802. gada strādāja par Jēkabmiesta apriņķa ārstu. 1812. gadā abās Daugavas pusēs izveidoja kara medicīnas pagaidu lazaretes. Glāba ne tikai karavīrus, bet arī daudz palīdzēja civiliedzīvotājiem un ieguva lielu popularitāti dažādu tautību pacientos. Informācijas avoti: Jēkabpils. Jēkabpils : Jēkabpils pilsētas dome, 2002. 140.lpp. ISBN 9984593134

A. Hikšteins bija viens no lielākajiem uzņēmējiem Jakobštatē 19. gadsimta beigās. Daugavas krastā 1888. gadā ierīkojis alus brūzi, to uzbūvējis uz pamatīgiem pamatiem, lai bizness neciestu iespējamos Daugavas plūdos. Alus brūža ģeogrāfiskais izvietojums izvēlēts, lai gūtu garantētu peļņu – tajā laikā Daugava bija nozīmīgs tirdzniecības ceļš; tiklīdz krastā piestāja kārtējā laiva vai plosts, kuģotā..

Marija Hitrovo dzimusi 1889. gadā Jēkabpilī. Pirmā pasaules kara laikā aktīvi piedalījusies bāreņu un bez uzraudzības palikušo bērnu iekārtošanas komitejās. Pēc Krievijas Pilsoņu kara strādājusi par skolotāju Sarkano kavalērijas komandieru skolā, bet no 1922. līdz 1956. gadam bijusi skolotāja Harkovā, Ļeņingradā un dzimtajā Jēkabpilī, 2. vidusskolā. Par dalību robežu nostiprināšanā Ļeņingradas blo..

Imants Holms dzimis Rīgā strādnieku ģimenē. Drīz pēc tam ģimene pārcēlās uz Jelgavas apkārtni. 1949. gadā viņš absolvēja Bulduru dārzkopības tehnikumu, 1954. gadā – Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) Agronomijas fakultāti. Pēc studijām vienu gadu strādājis par agronomu Sausnējas Mašīnu-traktoru stacijā (MTS), vēlāk bijis Slates un Jēkabpils MTS galvenais agronoms. Pēc M..

Aldona Homiča absolvējusi Salas vidusskolu. Nodarbojusies ar brīvo cīņu, vēlāk pievērsusies galda tenisam. 2009. gadā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā aizstāvēja promocijas darbu „Konstruktīvisma pieeja profesionālās fiziskās sagatavotības kompetences pilnveidē Latvijas Policijas akadēmijas  studentiem”  un  ieguva pedagoģijas doktora zinātnisko grādu sporta zinātnē..